Aktualitātes / 2020. gads

2020. gads

  • 19.10.2020
    15. oktobris – Starptautiskā Baltā spieķa diena

    Starptautiskajā Baltā spieķa dienā, ko pasaulē ik gadu atzīmē 15. oktobrī, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Sociālās aprūpes katedras studējošie viesojās SIA "Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs".

    Lasīt vairāk
  • 16.10.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras lektori Olgu Rozentāli

    „Bērnībā un pusaudža gados man nebija sapņa savu dzīvi saistīt ar medicīnu. Tajā laikā mani interesēja rokdarbi, tāpēc Amatniecības vidusskolā ieguvu savu pirmo profesionālo izglītību ādas mākslinieciskajā apstrādē. Tālāk vēlējos studēt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, lai kļūtu par darbmācības skolotāju, bet liktenis bija lēmis savādāk. 1993. gada vasarā iestājos Rīgas 2. medicīnas skolā (tagad LU PSK), lai iegūtu medmāsas izglītību. Kāpēc? Nezinu, īsti neatceros, bet, sākot studēt medicīnu, sapratu, ka man tas ļoti patīk un interesē,” tā par savu izglītības ceļu stāsta Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Olga Rozentāle.

    Lasīt vairāk
  • PAGARINĀTA pieteikšanās ERASMUS+ mobilitātei 2020/2021
    05.10.2020
    PAGARINĀTA pieteikšanās ERASMUS+ mobilitātei 2020/2021

    PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ PAGARINĀTS – līdz 2020. gada 15. oktobrim!

    Lasīt vairāk
  • 02.10.2020
    1. oktobris – Starptautiskā senioru diena

    Apliecinot cieņu un pievēršot uzmanību senioru aprūpes jautājumam, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Sociālās aprūpes katedras studējošajiem Starptautiskās senioru dienas ietvaros tika organizētas vairākas aktivitātes.

    Lasīt vairāk
  • 30.09.2020
    Pasaules sirds dienas aktivitātes koledžā

    Otrdien, 29. septembrī, Pasaules sirds dienā Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Ārstniecības katedras studiju programmas “Māszinības” 3. kursa studentiem bija iespēja klausīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas virsārsta akūtajā kardioķirurģijā asoc. prof. Ulda Strazdiņa vieslekciju “Kardioloģisko slimnieku aprūpe sirds mazspējas ķirurģiskā ārstēšanā”.

    Lasīt vairāk
  • 17.09.2020
    Informācija par 2020./ 2021. ak. g. 1. semestra stipendijām

    1. Pirmā Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Stipendiju piešķiršanas komisijas sēde 2020./ 2021. ak. g. 1. semestrī notiks 14.10.2020.

    2. Students, kurš vēlas pretendēt uz MINIMĀLO stipendiju (par labām sekmēm) un saņemt to laika posmā no 2020. gada septembra līdz 2021. gada janvārim (ieskaitot) – 200.00 EUR apmērā ir:

    • OBLIGĀTI jāaizpilda iesniegums stipendijas saņemšanai un jāiesniedz LU PSK 1. korpusa 203. kabinetā (Vidus prospektā 38, Jūrmalā), Diānai Bakānei;
    • iesniegumus uz MINIMĀLO stipendiju (par labām sekmēm) var iesniegt no 21.09.2020. līdz 25.09.2020. plkst. 14.00!
    3. Studenti, kuri vēlas pretendēt uz VIENREIZĒJO stipendiju (par kādu no zemāk minētajiem kritērijiem), var sākt iesniegt iesniegumus ar klāt pievienotiem derīgiem dokumentiem (izziņas, derīgu apliecību kopijas). Neskatoties, uz to, ka iesniegumi ir rakstīti jau iepriekšējā semestrī, iesniegums ir jāraksta no jauna, un visi dokumenti klāt jāpievieno vēlreiz!

    Kritēriji, lai varētu pieteikties un pretendēt uz VIENREIZĒJO stipendiju ir sekojoši:
    1. Persona ar invaliditāti;
    2. Bārenis, vai bez vecāku gādības palicis bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
    3. Studējošā ģimenei pašvaldības sociālais dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteicis atbilstību trūcīgās ( personas) statusam.
    4. Studējošajam no daudzbērnu ģimenes (arī gadījumos, ja attiecīgās ģimenes bērni jau pilngadīgi, bet vismaz trīs no tiem nav vecāki par 24 gadiem un mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē);
    5. Studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.

    Uz VIENREIZĒJO stipendiju iesniegumus var iesniegt vienu reizi semestrī!

    4. Atgādinājums, ka grūtniecības atvaļinājuma laikā tiek piešķirta stipendija, pamatojoties uz uzrakstītu iesniegumu un klāt pievienotu darbnespējas lapu vai izrakstu no ārsta, un to izmaksā uzreiz par diviem grūtniecības atvaļinājuma mēnešiem.


    5. Visas IESNIEGUMU VEIDLAPAS var:

    - saņemt LU PSK 1. korpusa 203. kabinetā (Vidus prospektā 38, Jūrmalā);
    - izprintēt no koledžas mājaslapas: www.psk.lu.lv

    6. Par rezultātiem, kuriem studentiem tiek piešķirta MINIMĀLĀ stipendija, katrs studējošais tiks informēts personīgi, zvanot uz iesniegumā norādīto tālruņa numuru, sākot ar 26.10.2020.

    Studentiem, kuriem tiks piešķirta VIENREIZĒJĀ stipendija, informēšu katru individuāli par norādīto telefona numuru!

    7. Lūdzu, ņemiet vērā, ka: 
    ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz MINIMĀLO stipendiju ( par labām sekmēm), ir līdzvērtīgi sekmju rādītāji, stipendiju vispirms piešķir vadoties pēc zemāk minētajiem punktiem:

    7.1. personai ar invaliditāti; 
    7.2. bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; 
    7.3. studējošajam, kura ģimenei pašvaldības sociālais dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteicis atbilstību trūcīgās ( personas) statusu;
    7.4. studējošajam no daudzbērnu ģimenes (arī gadījumos, ja attiecīgās ģimenes bērni jau pilngadīgi, bet vismaz trīs no tiem nav vecāki par 24 gadiem un mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē);
    7.5. studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni;
    7.6. studējošais, kuram Covid-19 radīto ekonomisko seku dēļ uz pieteikuma iesniegšanas dienu ir samazinājušies ienākumi un kuri nesaņem nekādu valsts sociālo pabalstu, kas paredzēts Covid-19 radīto ekonomisko seku mazināšanai (piemēram, bezdarbnieka pabalsts, dīkstāves pabalsts, bezdarbnieka stipendija studējošo – bezdarbnieku darbam nepieciešamo iemaņu attīstības programmā (sask. ar 25.01.2011.MK noteikumiem Nr.75), jaunā speciālista pabalsts, nodokļu samaksas pagarinājums u.c. normatīvajos aktos noteiktie pabalsti).

    Iesniedzot pieteikumu uz MINIMĀLO stipendiju, OBLIGĀTI ir jāpievieno šo faktu apliecinoši dokumenti!

    Ja Jums rodas kādi jautājumi, rakstiet e-pastu vai zvaniet, jautājiet!

    Diāna Bakāne,
    LU PSK Stipendiju piešķiršanas komisijas vadītāja
    (LU PSK 1. korpuss 203. kabinets - Vidus prospekts 38, Jūrmala)
    Mob.: 29161494, e-pasts: dianabakane@gmail.com



    Lasīt vairāk
  • 17.09.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras vadītāju Janetu Strazdiņu

    Šis studiju gads Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā (LU PSK) sācies ar pārmaiņām, t. sk., jauniem amatiem – iepazīstinām jūs ar jauno LU PSK Ārstniecības katedras un studiju programmu „Ārstniecība” un „Māszinības” vadītāju, kā arī koledžas absolventi Janetu Strazdiņu. Janeta par karjeru medicīnas nozarē sāka domāt jau vidusskolas laikā. Viņa atklāja, ka vienmēr vēlējusies palīdzēt cilvēkiem: „Es atceros, ka tad, kad vācu valodas stundās ar blakus sēdētāju bija jāveido dialogi par savu nākotnes profesiju, es jau zināju, ka vēlos apgūt māsas profesiju. Savas studijas medicīnā uzsāku Rīgas 3. medicīnas skolā, kuru likvidēja 1997. gada janvārī. Pēc skolas likvidēšanas visus studentus pievienoja Rīgas P. Stradiņa 2. medicīnas skolai (tagad LU PSK), un tā nu arī es pavisam nejauši kļuvu par šīs skolas absolventi.”

    Lasīt vairāk
  • 16.09.2020
    LU PSK Rēzeknes filiālei jauna atrašanās vieta

    Uzsākot 2020./2021. akadēmisko gadu, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Rēzeknes filiāle ir nomainījusi telpas un atrodas jaunā adresē.

    Lasīt vairāk
  • 11.09.2020
    Kvalifikācijas darbu priekšaizstāvēšana AM2RZ un P2Z grupai

    UZMANĪBU!!!
    Informācija Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas 2020./ 2021. akadēmiskā gada studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” AM2RZ grupai un studiju programmas “Podoloģija” P2Z grupai.

    Lasīt vairāk
  • 01.09.2020
    LU PSK administrācijas sveiciens Zinību dienā

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas kuplā studējošo saime un darbinieki!

    Lasīt vairāk
  • 25.08.2020
    LU PSK 2020./ 2021. akadēmiskā gada atklāšana

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK)
    2020./ 2021. AKADĒMISKĀ GADA ATKLĀŠANA –
    01.09.2020. plkst. 11.00, Vidus prospektā 38, Bulduros, Jūrmalā.
    (Kursu sadalījums pa telpām būs izvietots LU PSK informācijas stendos.)

    01.09.2020. koledžā jāierodas:
    studiju programmu “Māszinības”, “Ārstniecība”, “Estētiskā kosmetoloģija” (DIENAS grupas), “Ārstnieciskā masāža” (DIENAS grupas), “Biomedicīnas laborants”, “Radiologa asistents”, “Podoloģija”, “Sociālā rehabilitācija” 1. kursu studējošajiem.

    Par neierašanās iemeslu uz 01.09.2020. pasākumu nepieciešams informēt katedru lietvedes, kontaktinformācija:
    ĀRSTNIECĪBAS KATEDRA
    (Studiju programmu – “Māszinības”, “Ārstniecība”, “Estētiskā kosmetoloģija”, “Ārstnieciskā masāža” studējošajiem)
    Diāna Bakāne, mob.: 29161494, e-pasts: dianabakane@gmail.com
    Inta Šubrovska, mob.: 25730072, e-pasts: lupsk.arstniecibas.katedra@gmail.com
    MEDICĪNAS TEHNOLOĢIJU KATEDRA
    (Studiju programmu – “Biomedicīnas laborants”, “Radiologa asistents”, “Podoloģija” studējošajiem)
    Aiga Tonne, m. t.: 28690166, e-pasts: aiga.tonne@inbox.lv
    SOCIĀLĀS APRŪPES KATEDRA
    (Studiju programmas – “Sociālā rehabilitācija” studējošajiem)
    Ina Ozola, studiju metodiķe, m. t.: 29373964, e-pasts: inaozola.sakatedra@gmail.com

    Studiju programmas ”Sociālā aprūpe” 1. kursa
    2020./ 2021. akadēmiskā gada pirmā tikšanās notiks 07.09.2020. plkst. 10.00,
    Vidus prospektā 38, Bulduros, Jūrmalā.

    VAKARA GRUPU
    2020./ 2021. akadēmiskā gada pirmā tikšanās notiks 07.09.2020.

    Vidus prospektā 38, Bulduros, Jūrmalā.

    Plkst. 17.00 – jāierodas studiju programmas ”Estētiskā kosmetoloģija” 1. kursa studējošajiem.
    Plkst. 18.00 – jāierodas studiju programmas ”Ārstnieciskā masāža” 1. kursa studējošajiem.



    LU PSK Rēzeknes filiāles
    2020./ 2021. AKADĒMISKĀ GADA ATKLĀŠANA –
    03.09.2019.,
    N. Rancāna 23a, Rēzeknē.
    Plkst. 10.00 – jāierodas studiju programmu „Māszinības” un „Ārstniecība” 1. kursu studējošajiem.
    Plkst. 16.00 – jāierodas studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” (VAKARA grupas) 1. kursa studējošiem.


    ATGĀDINĀJUMS!

    Uzņemtie LU PSK 1. kursu studējošie, kuri 10 darba dienu laikā bez attaisnojoša iemesla neieradīsies uz nodarbībām, ar direktores rīkojumu tiks atskaitīti no LU PSK studējošo skaita.

    Studējošie, kuriem ir piešķirta vieta koledžas Dienesta viesnīcā, 01.09.2020. var ierasties un iekārtoties istabā no plkst. 9.00 (3. korpuss, Dienesta viesnīca). Plašāka informācija par iekārtošanos skatīt te

    Izziņām par studijām LU PSK 1. kursa studējošie varēs pieteikties no 01.10.2020. pie katedru lietvedēm. Izziņas tiks sagatavotas pēc pakalpojuma apmaksas saskaņā ar LU PSK cenrādi un izsniegtas trīs darba dienu laikā.


    INFORMĀCIJA LU PSK 2020./ 2021. AKADĒMISKĀ GADA 2. UN 3. KURSU STUDĒJOŠAJIEM

    Uz studijām – VIDUS PROSPEKTĀ 38, BULDUROS, JŪRMALĀ, jāierodas:
    03.09.2020., studiju programmas “Sociālā rehabilitācija” 2. kursa studējošajiem.
    07.09.2020., studiju programmu “Māszinības”, “Ārstniecība”, “Estētiskā kosmetoloģija” (DIENAS un VAKARA grupas), “Ārstnieciskā masāža” (DIENAS un VAKARA grupas), “Biomedicīnas laborants”, “Radiologa asistents”, “Podoloģija” 2. un 3. kursu studējošajiem.
    14.09.2020., studiju programmas “Sociālā aprūpe” 2. kursa studējošajiem.

    Uz studijām – N. RANCĀNA 23A, RĒZEKNĒ, jāierodas:
    03.09.2020., studiju programmas “Sociālā aprūpe” 2. kursa studējošajiem.
    04.09.2020., studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” 1. kursa 2. semestra studējošajiem.
    07.09.2020., studiju programmu “Māszinības”, “Ārstniecība” 2. un 3. kursu studējošajiem.
    Studiju programmas "Ārstnieciskā masāža" 2. kursa 4. semestra studējošajiem - kvalifikācijas darba izstrāde.


    Informējam, ka Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža” reģ. nr. 90000031813 (turpmāk – Pārzinis) organizētajā pasākumā, iespējama šī pasākuma fotografēšana un/vai filmēšana, kuras rezultātā iegūtās fotogrāfijas un/vai videoierakstus Pārzinis ir tiesīgs izmantot Pārziņa komunikācijas kanālos (vietnē http://www.psk.lu.lv, sociālajos tīklos – Facebook, Instagram, YouTube) un drukas darbos. Datu izmantošanas mērķis: arhīva veidošanas, pamatdarbības un sabiedrisko attiecību pasākumu atspoguļošanas, kā arī mārketinga nolūkiem. Sīkāka informācija pieejama klātienē: Vidus prospektā 38, Jūrmalā, LV-2010.

    Lasīt vairāk
  • 10.08.2020
    Dienesta viesnīcas uzņemšanas rezultāti 2020/2021

    Gultas vietas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Dienesta viesnīcā (adrese – Vidus prospekts 38, Bulduri, Jūrmala) tiek piešķirta sekojošiem 2020./ 2021. akadēmiskā gada 1. kursu studējošajiem (reflektanta pieteikuma numurs tika piešķirts Uzņemšanas komisijā, 06.07.-06.08.2020.):

    LU PSK Dienesta viesnīcas uzņemšanas rezultāti 2020/2021 (06.07.-06.08.2020.), PDF.

    Iepriekš minētajiem studējošajiem LU PSK Dienesta viesnīca tiek piešķirta ar 01.09.2020., tas nozīmē, ka 01.09.2020. studējošais, atbraucot uz LU PSK, varēs doties pie Dienesta viesnīcas dežuranta, nosaucot savu vārdu un uzvārdu, saņems piešķirtās istabas atslēgas.

    Īres maksa LU PSK Dienesta viesnīcā – 40.00 EUR/ 1 mēnesis.

    Īre par 2020. gada septembra mēnesi jāveic LU PSK kasē līdz 10.09.2020. (norēķins būs veicams tikai skaidrā naudā).

    Studējošajiem līdzi jāņem sava gultas veļa, sega un spilvens, sadzīves lietošanas trauki.

    Ja rodas kādi jautājumi, lūgums zvanīt LU PSK Dienesta viesnīcas vadītājai Dainai Magdeburgerei, mob. 20285717, no 25.08.2020. (darba dienās, plkst. 9.00-17.00).

    Studiju programmas "Sociālā aprūpe” studējošajiem tiks nodrošināta gultas vieta LU PSK Dienesta viesnīcā. Šīs studiju programmas studējošo reģistrācijas numuri netiks publicēti, studējošajiem informācija par LU PSK Dienesta viesnīcu būs pieejama pirmajā 2020./2021. akadēmiskā gada studiju nedēļā, kad tiks uzsāktas studijas. Gultas vieta tiks nodrošinātas visiem šīs studiju programmas studentiem.

    Saulainu vasaru vēlot –
    Daina Magdeburgere
    LU PSK Dienesta viesnīcas vadītāja
    mob.: 20285717 (no 25.08.2020., darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00).

    Lasīt vairāk
  • 10.08.2020
    Programmas “Podoloģija” uzņemšanas rezultāti 2020/2021

    Paldies, ka izvēlējāties studēt Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā (LU PSK)!

    Lasīt vairāk
  • 07.08.2020
    LU PSK uzņemšana 2020/2021 RĒZEKNĒ līdz 21.08.2020.

    Latvijas Universitāte P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Rēzeknes filiālē pagarina 2020./ 2021. akadēmiskā gada dokumentu pieņemšanu līdz 21.08.2020.

    Lasīt vairāk
  • 07.08.2020
    LU PSK uzņemšana 2020/2021 JŪRMALĀ līdz 21.08.2020.

    Latvijas Universitāte P. Stradiņa medicīnas koledža pagarina 2020./ 2021. akadēmiskā gada dokumentu pieņemšanu līdz 21.08.2020.

    Lasīt vairāk
  • 06.08.2020
    Intervija ar LU PSK ārējo sakaru koordinatori Aigu Graudumu

    Aiga Grauduma ir ne tikai mūsu koledžas absolvente, bet jau vairāk nekā 10 gadus ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) ārējo sakaru koordinatore un lektore. Aiga pēc ģimnāzijas absolvēšanas uzsāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un sāka strādāt Krīzes centrā ielas bērniem. Kā viņa pati saka: „Nākamais loģiskais solis bija izglītība sociālās aprūpes jomā. Tolaik mani darba kolēģi studēja P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā Jūrmalā (tagad LU PSK) un ieteica iegūt diplomu šeit. Studējot Latvijas Universitātē, uzsāku studijas arī koledžā. Pirmajā studiju kursā direktores vietniece studiju darbā Ieva Urtāne uzzināja, ka protu vācu valodu, un piedāvāja darboties ar pieredzes apmaiņas projektiem. Mācījos soli pa solim, lai apgūtu projektu veidlapu aizpildīšanu. Tā sākās mans darbs saistībā ar medicīnas nozari – studijas un darbs vienlaicīgi. Vēlāk ieguvu maģistra grādu Uzņēmējdarbības vadībā, 2005. gadā kļuvu par ārējo sakaru koordinatori un vēl aizvien pildu savus pienākumus. Ilgu periodu strādāju sociālās labklājības sistēmā, lai studentiem, vadot lekcijas koledžā, varētu sniegt arī praktisku pieredzi. Šobrīd esmu gan ārējo sakaru koordinatore, gan lektore, apvienojot gūto pieredzi veselības aprūpes un sociālās labklājības nozarē.”

    Lasīt vairāk
  • 14.07.2020
    Absolventiem iespēja pieteikties kompensācijai par darbu reģionos

    Aicina pieteikties absolventus kompensācijai par darbu reģionos.

    Veselības ministrija aicina ārstniecības personas pieteikties naudas kompensācijai par darbu reģionos, turpinot īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem ārpus Rīgas.
    Augstskolu un koledžu absolventi ir būtiska mērķgrupa kompensācijām.

    Lasīt vairāk
  • 13.07.2020
    LU PSK studējošajiem iespēja pieteikties stipendijai

    Šogad tiks turpināta Daugavpils novada jauno speciālistu piesaistes programma ar pašvaldības stipendiju fondu. Ik gadu tiek anketēti novada uzņēmēji, lai noteiktu prioritārās profesijas, kas nepieciešamas dažādos uzņēmumos. Stipendijai var pieteikties studējošais, kurš uzsāk vai turpina studēt kādā no pašvaldības atbalstāmajām specialitātēm.

    Lasīt vairāk
  • 10.07.2020
    LU PSK darba devēju novērtēta koledža - TOP 10 ieteiktāko koledžu vidū

    Jau devīto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko studiju programmu un izglītības iestāžu TOPu, kas sniedz skolu absolventiem ieskatu, kur jaunietim apgūt izvēlēto profesiju. TOPa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu, vidusskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli. Šogad viedokli izteikuši 2660 darba devēji.

    Lasīt vairāk
  • 06.07.2020
    LU PSK noslēdz sadarbības līgumu ar LU MF

    Piektdien, 3. jūlijā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā Medicīnas fakultātē Latvijas Universitātes prorektors dabas tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas direktore Iveta Strode parakstīja sadarbības līgumu par studiju programmas “Māszinības” kopīgu realizēšanu no 2020./ 2021. akadēmiskā gada.

    Lasīt vairāk
  • 02.07.2020
    No 01.07.2020. LU PSK vada direktore Iveta Strode

    Trešdien, 1. jūlijā, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) direktores pienākumus uzsāka pildīt Dr. med. Iveta Strode, kas koledžas vadību pārņēma no ārstes Ilgas Eriņas, kura koledžu vadīja kopš 1989. gada.

    Lasīt vairāk
  • 26.06.2020
    Iepazīsti profesiju! #7 Ārsta palīgs

    Ārsta palīgs: „Peldētprasme nebūt nenozīmē, ka neesi pakļauts noslīkšanas riskam”

    Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem slīkšana ir trešais galvenais nāves cēlonis nelaimes gadījumos cietušajiem pasaulē – tā veido ap 7% no visiem nāves gadījumiem. Ik gadu pasaulē, nespējot laikus izkļūt ārā no ūdeņiem, dzīvība izgaist ap 400 000 cilvēku, un šis skaitlis nemazinās. Diemžēl Latvija šajā ziņā nav izņēmums – arī mūsu valstī statistika ir traģiska; pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem kopš peldsezonas atklāšanas 15. maijā līdz jūlija vidum no Latvijas ūdenstilpnēm izcelti jau 40 cilvēki, un šobrīd nāves gadījumu skaits pieaudzis jau līdz 83 cilvēkiem (!).

    Kādi ir galvenie riska faktori un biežākie cēloņi slīkšanai ne tikai Latvijā, bet arī globālā mērogā, un kas būtu darāms lietas labā, lai mazinātu nāves gadījumu skaitu, skaidro Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas docētājs un feldšeris (ārsta palīgs) ar vairāk nekā 40 gadu profesionālo pieredzi Leonīds Afremovičs.

    Visbiežāk slīkst bērni, pusaudži un pieauguši vīrieši

    Savas profesionālās darbības laikā L. Afremovičs novērojis likumsakarību, proti, – jo karstāka vasara, jo slīcēju un noslīkušo cilvēku (kā arī to, kas guvuši smagas mugurkaula traumas nirstot) skaits palielinās, pat neskatoties uz labu peldētprasmi. L. Afremovičs uzsver – tas, ka cilvēks prot peldēt, nebūt nenozīmē, ka viņš nav pakļauts slīkšanas riskam. Un iemesli tam var būt visdažādākie.

    Balstoties uz pasaules statistikas datiem, ļoti liela nozīme ir cilvēka vecumam. „Viennozīmīgi, slīcēju vidū visvairāk diemžēl ir bērni, jo liela daļa neprot peldēt. Un nav vajadzīgi nekādi dziļie ūdeņi – noslīkt var gan piemājas dīķī, gan baseinā, nemaz nerunājot par upēm un ezeriem. Tāpēc vecākiem pastāvīgi tiek atgādināts – esot kādas ūdenstilpnes tuvumā kopā ar savu bērnu, nekādā gadījumā nedrīkst novērsties un atstāt savu atvasi nepieskatītu pat uz īsu mirkli!” brīdina mediķis, piekodinot, ka „ir aplami domāt, ka, nonākot bīstamā situācijā ūdenī, bērns kliegs un sauks palīgā – visbiežāk slīkšana notiek pavisam klusi un nemanāmi,” stāsta L. Afremovičs, kurš pieredzējis virkni šādu gadījumu savas ilgās profesionālās darbības laikā.

    Kā nākamo slīkšanas un noslīkšanas riskam biežāk pakļauto grupu feldšeris (ārsta palīgs) izceļ pusaudžus. Pusaudžiem ir ļoti raksturīga vēlme pierādīt sevi vienaudžu vidū. Līdz ar to, demonstrējot savus „varoņdarbus” un vēloties iegūt cieņu un apbrīnu draugu acīs, pusaudži bieži vien neaizdomājas par slīkšanas riskiem un pārvērtē savus spēkus.

    Ja salīdzina slīkšanas gadījumu skaitu vīriešu un sieviešu vidū, tad vairāk dominē vīrieši, kas skaidrojams ar to, ka vīrieši biežāk nekā sievietes mēdz peldēt dziļumā. Un situācijā, kad, piemēram, pēkšņi rodas krampji, un pamata zem kājām nav, iespējamība noturēties virs ūdens ir ļoti niecīga. Tāpat vīrieši arī salīdzinoši biežāk nodarbojas ar kādu no riskantajām ūdens sporta aktivitātēm, piemēram, sērfošanu, braukšanu ar motorlaivu lielā ātrumā, niršanu u. c. Arī nesamērīgs alkohola patēriņš, atpūšoties pie ūdens, ir biežs iemesls tam, ka cilvēks noslīkst. Ne velti ir teiciens – „jūra līdz ceļiem”.

    Pārgalvīga lēkšana ūdenī – risks palikt ratiņkrēslā visu atlikušo mūžu

    LU PSK docētājs-praktiķis atsevišķi izceļ niršanas tēmu: „Ik gadu peldsezonas sākums ārstiem-vertebrologiem ir visintensīvākais darba periods, jo cilvēki, neskatoties uz daudzajiem brīdinājumiem, tik un tā mēģina nirt, lēkt ūdenī svešās vai seklās vietās, kā rezultātā ļoti bieži tiek gūtas smagas mugurkaula traumas. Šādas traumas izraisa ārkārtīgi nelabvēlīgas sekas. Vairums cilvēku pārgalvīgas niršanas rezultātā gūst nopietnus mugurkaulu lūzumus un muguras smadzeņu škērsbojājumu, kas labākajā gadījumā rezultējas ar nespēju kustēties un palikšanu ratiņkrēslā visu atlikušo mūžu. Turklāt, jo lūzums ir augstāk, jo sliktāks ir iznākums – tad var būt paralizētas gan rokas, gan kājas.” Tāpēc L. Afremovičs aicina ļoti rūpīgi izvērtēt – vai tiešām ir vērts tā riskēt?!

    Kā mazināt negadījumu skaitu?

    Slīcēju glābšana ir ārkārtīgi nopietns pasākums, kurā jāiesaistās dažādiem dienestiem. „Ja mums būtu vairāk oficiālu peldvietu, kurās dežurē speciāli slīcēju glābšanai apmācīti glābēji, viennozīmīgi – bojā gājušo skaits būtu krietni mazāks. Bez profesionāliem glābējiem cilvēka izredzes izdzīvot nav lielas,” ir pārliecināts ārsta palīgs. ”Protams, ir cilvēki, kas, pamanot slīcēju, mēģina viņu glābt, bet, ja pie rokas nav nekādu palīglīdzekļu, piemēram, laivas, ar kuru piekļūt drošā tuvumā slīcējam vai kāda virve, koks, diemžēl nereti glābšanas misija beidzas ar to, ka viena noslīkušā vietā ir divi. Teiciens „slīcējs ķeras pie pēdējā salmiņa” ir tīra patiesība, jo slīkstošais, cīnoties par izdzīvošanu, pieķeras otram tik spēcīgi, ka tas otrs noslīkt kopā ar viņu,” skaidro ārsta palīgs, uzsverot, ka glābšanas process ir ārkārtīgi bīstams, un ne velti glābēji tam tiek īpaši apmācīti – kā cietušajam tuvoties, kā satvert, lai pats nenoslīktu, utt. Ja šādu iemaņu nav, visbiežāk iznākums ir slikts.

    Kā palīdzēt slīcējam?

    L. Afremovičs uzsver, ka vislabākais, ko var darīt situācijās, kad cilvēks redz otru slīkstam, un kad nav pieejami nekādi palīglīdzekļi, kā arī nav glābšanas iemaņu, ir vispirms izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) (nevis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), kā tas visbiežāk notiek), kam ir gan apmācīts personāls, gan piemērots aprīkojums šādām glābšanas misijām. Tikai tad kā nākamajam ir jāzvana NMPD. L. Afremovičs piebilst: „NMPD darbinieki netiek apmācīti slīcēju glābšanai, kā arī viņiem nav tam domāta aprīkojuma. Protams, izsaucot kā pirmo NMPD, dispečers savienos ar VUGD, kas specializējas šādās situācijas, bet tādējādi tiks patērēts laiks. Slīcēja glābšanā ir svarīga katra minūte.”

    Ja slīcēju tomēr izdevies izvilkt no ūdens pašu spēkiem, ļoti svarīgi ir nekavējoties sniegt pirmo palīdzību, kamēr kāds cits tajā laikā izsauc NMPD. L. Afremovičs ir pārliecināts: „Ja lielākā daļa sabiedrības apgūtu pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas, tas pavisam noteikti palīdzētu saglabāt krietni vairāk cilvēku dzīvību. Ir jārēķinās – kamēr glābšanas dienesti ierodas notikuma vietā, paiet laiks, bet palīdzība cietušajam ir nepieciešama nekavējoties. Tā kā slīkušajam cilvēkam asinīs skābekļa rezerves praktiski ir izsīkušas, veicot atdzīvināšanu ļoti svarīgi veikt gan krūškurvja kompresijas, gan mākslīgo elpināšanu, lai saglabātu cilvēka dzīvību.” Tāpat feldšeris (ārsta palīgs) brīdina, ka nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties, kā to rāda filmās – mēģināt slīkušajam izspiest no plaušām ūdeni. „Tādā veidā ne tikai tiks zaudēts laiks, bet arī pastāv risks izspiest kuņģa saturu, kas, nonākot plaušās, situāciju padarīs vēl sliktāku,” L. Afremovičs skaidro. Viens no noteicošajiem faktoriem slīcēju glābšanā ir arī zem ūdens pavadītais laiks. „Vislabākās izredzes saglabāt cilvēka dzīvību un veselību ir tad, ja šis laiks ir bijis ne ilgāks par 15 minūtēm. Savukārt, ja cietušo izdodas izvilkt no ūdens, kad viņš tur jau pabijis 25 minūtes un ilgāk, pat tad, ja izdodas atjaunot viņa sirdsdarbību, slimnīcā iznākums vienalga ir slikts, jo ir iestājušās neatgriezeniskas izmaiņas galvas smadzenēs. Vislabākie rezultāti ir, ja cilvēks zem ūdens bijis ne ilgāk par piecām līdz septiņām minūtēm, tieši tāpēc mums vajadzētu vairāk glābēju peldvietās, kas var operatīvi un profesionāli reaģēt uz situāciju,” teic ārsta palīgs.

    Ārsta palīgs – pirmais, kas novērtē pacienta stāvokli

    Ja jūti, ka vēlies palīdzēt saglabāt dzīvības cilvēkiem slīkšanas un citos nelaimes gadījumos, kur nepieciešama operatīva rīcība, kā arī tevi aizrauj medicīna, droši piesakies studijām Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kur par valsts budžeta līdzekļiem iegūsi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību studiju programmā „Ārstniecība” (kvalifikācija – Ārsta palīgs). Pēc sekmīgas studiju programmas absolvēšanas, tu ne tikai varēsi realizēt sevi kā ārsta palīgs, bet arī būsi guvis zināšanas un prasmes, kas var noderēt ikdienā, ārpus darba pienākumu pildīšanas.

    Profesija ārsta palīgs ir ļoti pieprasīta un sniedz plašas darba iespējas. Ārsta palīgs darbojas gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā kā brigādes vadītājs (tiesa gan, ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts, ko var iegūt, mācoties papildus vienu gadu) vai otrā ārstniecības persona, gan slimnīcu uzņemšanas, intensīvās terapijas un citās nodaļās. Tāpat ārsta palīgs var darboties ambulatorajā medicīnā, strādājot ģimenes ārstu praksēs gan pilsētās, gan laukos. Attālākos rajonos ārsta palīgs ir īpaši aktuāls speciālists, jo ne vienmēr pacienta veselības stāvoklis ļauj pašam tikt līdz savam ģimenes ārstam. Ārsta palīgs ir kompetents gan patstāvīgi noteikt diagnozi, gan uzsākt ārstēšanu, nozīmējot medikamentus, gan arīdzan izrakstīt darbnespējas lapu. Ģimenes ārstu praksēs ārsta palīgs ļoti bieži ir tas, kam tiek uzticēts pieņemt pacientus akūtajās stundās vai, piemēram, kad ģimenes ārsts nav pieejams.

    Kam piemērota profesija ārsta palīgs?

    Ārsta palīgs ambulatorajā medicīnā ir specialitāte, kas vairāk piemērota tiem, kam patīk stabilitāte un nosacīti mierīgs darba grafiks, piemēram, ģimenes ārstu praksēs (tomēr arī tur situācijas var būt dažādas). Savukārt, ja tuvāks ir dinamisks darbs un ir gatavība ekstremālām situācijām, var specializēties kā ārsta palīgs neatliekamajā medicīnā, kur pārsvarā neviena dežūra nelīdzinās iepriekšējai. Tāpat kā ambulatorajā medicīnā arī darbs neatliekamajā medicīnā paver plašas izvēles iespējas – ārsta palīgs var strādāt brigādē kā tās vadītājs, kā dispečeris un arī neatliekamās medicīnas nodaļā kā koordinators, kurš nosaka prioritātes, t.i., kādā secībā, cik ātri pacients tiks pie konkrētā speciālista. Ārsta palīgs neatliekamajā medicīnā bieži vien ir pirmā persona, kas novērtē pacienta veselības stāvokli.

    Tomēr, plānojot strādāt profesijā ārsta palīgs, jāņem vērā, ka darba ikdiena nav gluži tāda, kā to rāda filmās. Dzīve ir skarbāka, un ne visus cilvēkus ir iespējams izārstēt vai izglābt – medicīna nav visspēcīga, ar to jārēķinās. Tāpat arī jāsaprot, ka ārsta palīgs neveic glābšanas darbus 24 stundas diennaktī. Pārsvarā ārsta palīgs veic vairāk vai mazāk ikdienišķu darbu – strādājot ar slimiem vai negadījumos cietušiem cilvēkiem, palīdzot viņiem vai nu slimnīcā, mājās vai negadījuma vietā un izlemjot, kad pacients jāhospitalizē un uz kādu stacionāru jāved.

    Uzzini vairāk par studiju programmu ”Ārstniecība” (kvalifikāciju – Ārsta palīgs)!

    Lasīt vairāk
  • Medicīnas darbinieku diena
    19.06.2020
    Sveiciens Medicīnas darbinieku dienā!

    Katru gadu jūnija trešajā svētdienā tiek atzīmēta Medicīnas darbinieku diena. Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas kolektīvs sveic kolēģus, veselības aprūpes nozares sadarbības partnerus, studējošos un absolventus profesionālajā dienā!

    Lasīt vairāk
  • Medicīnas koledža Līgo
    19.06.2020
    Sveiciens Līgo svētkos! LU PSK aicina svinēt atbildīgi!

    Jauka bija Jāņu diena
    Par visām dieniņām:
    Līgo saule, līgo bite,
    Līgo visa radībiņa.

    Lasīt vairāk
  • Medicīnas koledža
    11.06.2020
    LU PSK 2019./2020. ak. g. noslēgums

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) 2019./ 2020. akadēmiskā gada pēdējā studiju diena – 2020. gada 24. jūlijs.

    Lasīt vairāk
  • medicīnas koledžas diploms
    10.06.2020
    LU PSK diplomu 2019/2020 saņemšanas grafiks

    LU PSK – Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža

    17.06.2020.
    LU PSK pagalms (Vidus prospekts 38, Jūrmala)
    Plkst. 11.00 – studiju programma “Sociālā aprūpe” (S2A grupa)
    Plkst. 13.00 – studiju programma “Sociālā rehabilitācija” (SR2A grupa)

    19.06.2020.
    LU PSK Rēzeknes filiāle (Raiņa iela 5a, Rēzekne)
    Plkst. 11.00 – studiju programma “Māszinības” (M3R grupa)
    Plkst. 13.00 – studiju programma “Ārstniecība” (M3A grupa)

    25.06.2020.
    LU PSK pagalms (Vidus prospekts 38, Jūrmala)
    Plkst. 11.00 – studiju programma “Podoloģija” (P2A grupa)
    Plkst. 13.00 – studiju programma “Radiologa asistents” (R3A grupa)
    Plkst. 15.00 – studiju programma “Biomedicīnas laborants”(L2A grupa)

    26.06.2020.
    LU PSK pagalms (Vidus prospekts 38, Jūrmala)
    Plkst. 11.00 – studiju programma “Ārstniecība” (AP3A grupa)
    Plkst. 13.00 – studiju programma “Māszinības” (M3A grupa)
    Plkst. 15.00 – studiju programma “Estētiskā kosmetoloģija” (K3A un K3V grupa)
    Plkst. 17.00 – studiju programma “Ārstnieciskā masāža” (AM2A un AM2V grupa)

    27.06.2020.
    Gulbene
    Plkst. 13.00 – studiju programma “Sociālā rehabilitācija” (SR2G grupa)

    29.06.2020.
    Saldus
    Plkst. 14.00 – studiju programma “Sociālā rehabilitācija” (SR2S grupa)

    SVARĪGI!
    Lūgums ņemt vērā:

    • Diplomu saņemšana tiks organizēta BEZ viesu klātbūtnes!
    • Uz diplomu saņemšanu grupai jāierodas norādītajā datumā, ne ātrāk kā 20 min. pirms norādītā laika.
    • Norises vietā jāievēro noteiktās higiēnas prasības un 2m distance no apkārtējiem.

    VEIKSMI VALSTS NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMOS!
    BŪSIM ATBILDĪGI UN IEVĒROSIM NOTEIKTOS DROŠĪBAS PASĀKUMUS!

    LU PSK administrācija

    Informējam, ka Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža” reģ. nr. 90000031813 (turpmāk – Pārzinis) organizētajos notikumos, iespējama šo notikumu fotografēšana un/vai filmēšana, kuras rezultātā iegūtās fotogrāfijas un/vai videoierakstus Pārzinis ir tiesīgs izmantot Pārziņa komunikācijas kanālos (vietnē http://www.psk.lu.lv, sociālajos tīklos – Facebook, Instagram, YouTube) un drukas darbos. Datu izmantošanas mērķis: arhīva veidošanas, pamatdarbības un sabiedrisko attiecību pasākumu atspoguļošanas, kā arī mārketinga nolūkiem. Sīkāka informācija pieejama klātienē: Vidus prospektā 38, Jūrmalā, LV-2010.

    Lasīt vairāk
  • uzņemšanas medicīnas koledžā
    01.06.2020
    LU PSK Uzņemšana 2020/2021, 06.07.-06.08.2020.

    Latvijas Universitāte P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) dokumentu pieņemšana 2020./ 2021. akadēmiskajam gadam no 06.07. līdz 06.08.2020.

    Lasīt vairāk
  • 29.05.2020
    Iepazīsti profesiju! #6 Biomedicīnas laborants

    Biomedicīnas laborants – dinamiska, atbildīga un augsti pieprasīta profesija

    Saistībā ar paaudžu maiņu daudzās Latvijas veselības aprūpes jomās vērojams būtisks kvalificētu speciālistu trūkums. Turklāt medicīnā regulāri ienāk arvien jaunas tehnoloģijas, tiek īstenotas dažādas pētījumu programmas, parādās jaunas ārstniecības un diagnostikas metodes, kā arī papildinās veselības aprūpes iestāžu klāsts. Viena no jomām, kurā šobrīd ir ļoti augsts pieprasījums pēc kompetentiem un darba tirgū konkurētspējīgiem speciālistiem, ir laboratorā izmeklēšana, kurā milzīga atbildība gulstas uz tāda speciālista kā biomedicīnas laborants pleciem. Iepazīsti profesiju un izvērtē – varbūt tieši tev šī specialitāte ir labi piemērota?Kādus uzdevumus veic biomedicīnas laborants?

    Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kas veic no cilvēka iegūta bioloģiskā materiāla laboratoriskos izmeklējumus dažādās valsts un privātajās veselības iestādēs ar mērķi nodrošināt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu medicīnu – pacientu saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu. Labi zināms, ka ārsts, komunicējot ar pacientu un izmeklējot viņu, var izvirzīt tikai hipotēzes par veselības traucējumiem, ar kuriem pacients, iespējams, saskāries, tomēr, lai šīs hipotēzes apstiprinātu vai noraidītu un uzstādītu precīzu diagnozi, no kuras būs atkarīga ārstniecības gaita un pacienta veselības stāvoklis, ārstam ir nepieciešama detalizēta un precīza informācija par izmaiņām pacienta organismā. Biomedicīnas laborants, balstoties uz ārsta pieprasījumu, palīdz konstatēt šīs izmaiņas, veicot asins, urīna, fēču, likvora (smadzeņu šķidruma), locītavu šķidruma un/ vai citu bioloģisko šķidrumu analīzes.

    Biomedicīnas laboranta ikdiena – dinamiska un mainīga

    Biomedicīnas laborants darba dienu sāk ar izmeklējamo materiālu reģistrēšanu un marķēšanu. Tas ir ļoti atbildīgs moments diagnostiskajā procesā, ko sauc par preanalītisko etapu. Analīžu identifikācijā ir jāievēro augsta uzmanība, un biomedicīnas laborants nedrīkst pieļaut ne vismazāko kļūdu, pretējā gadījumā viss tālākais darbs būs pilnībā veltīgs. Piemēram, izmeklējumu rezultāti var nokļūt pie cita pacienta vai ārsta, kā rezultātā var tikt apdraudēta pacienta veselība.

    Pēc preanalītiskā etapa seko analīžu veikšana un rezultātu iegūšana jeb analītiskais etaps. Tomēr, lai šis etaps noritētu kvalitatīvi, biomedicīnas laborants ik dienas seko līdzi aprīkojuma darba stāvoklim. Mūsdienu laboratorijas aprīkotas ar ļoti plašu iekārtu klāstu, kurām regulāri jāveic pārbaudes jeb kalibrācija, ko biomedicīnas laborants veic laboratorijas ārsta uzraudzībā. Nedrīkst akli paļauties uz aprīkojuma uzrādītajiem analīžu rezultātiem, tāpēc tikai tad, kad biomedicīnas laborants ir pārliecinājies, ka iekārta darbojas korekti, drīkst ķerties pie analītiskā darba izpildes.

    Biomedicīnas laborants ir pirmais, kurš redz pacientu bioloģisko materiālu analīžu rezultātus, un to izvērtēšana parasti notiek laboratorijas ārsta uzraudzībā. Ja laboratorijas ārsta nav klāt, biomedicīnas laborants ir kompetents patstāvīgi novērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties. Mēdz gadīties, ka analīžu rezultāti ir pat ļoti neatbilstoši normai, citiem vārdiem – pacienta veselība ir kritiski apdraudēta. Šādās situācijās biomedicīnas laborants ir tiesīgs uzņemties atbildību un ziņot pacienta ārstējošajam ārstam par kritiskiem rezultātiem, kas var ietekmēt pacienta dzīvību. Piemēram, ja pacientam ir kritiski zems cukura līmenis asinīs, tas var izraisīt komu. Var būt arī pretēja situācija, kad cukura līmenis ir ļoti augsts – arī šajā gadījumā pastāv risks, ka pacients var zaudēt samaņu. Tāpat pacienta dzīvībai bīstams ir elektrolītu disbalanss, kas var izraisīt sirds apstāšanos, kā arī dažādas koagulopātijas, kas var kalpot par iemeslu asiņošanai, tāpēc biomedicīnas laborants nedrīkst zaudēt ne mirkli un viņam ir steidzami jāpaziņo par to ārstam. Savukārt, ja analīžu rezultāti tikai nedaudz atšķiras no normas, biomedicīnas laborants noformē testēšanas protokolu, un rezultāti ierastajā kārtībā nonāk pie pasūtītāja.

    Protams, laboratorajā izmeklēšanā ir dažādas specializācijas, no kā atkarīgas arī nianses speciālista ikdienā. Piemēram, mikrobioloģijā biomedicīnas laborants veic arī materiāla uzsēšanu, un šis process atšķirībā no bioķīmiskajām un klīniskajām analīzēm nenotiek dažu stundu laikā. Analītiskais process var ilgt divas trīs dienas, dažreiz pat nedēļu, kas saistīts ar baktēriju atšķirīgo augšanas ātrumu.
    Jebkurš darbs laboratorijā prasa ļoti lielu pacietību un uzmanību. Biomedicīnas laborantam katrs analizējamais materiāls ir jāuztver tā, it kā tas piederētu kādam viņa tuvam cilvēkam, jo aiz katras analīzes stāv dzīvs cilvēks ar savām bēdām, problēmām, veselības traucējumiem.

    No vienas puses, iespējams, varētu šķist, ka laboranta profesija ir rutīnas darbs – katru dienu jāveic izmeklējamo materiālu reģistrēšana, marķēšana, iekārtu kalibrācija, analīze utt. Tomēr patiesībā neviena darba diena nelīdzinās iepriekšējai, jo ir dažādi klīniskie gadījumi un var būt arī akūtas situācijas. Biomedicīnas laborantam vienmēr „jātur roka uz pulsa”.

    Kam piemērota profesija biomedicīnas laborants?

    Biomedicīnas laborants ik dienu veic augsti atbildīgu darbu, līdz ar to viena no galvenajām īpašībām, ar ko jābūt apveltītam potenciālajam šīs jomas speciālistam, ir spēja uzņemties atbildību. Tāpat cilvēkam ir jābūt pacietīgam un neatlaidīgam. Jāņem vērā, ka profesija biomedicīnas laborants ietver arī ļoti daudz roku darba.

    Protams, lai potenciālais biomedicīnas laborants varētu veikt savu darbu kvalitatīvi un ar prieku un entuziasmu, ir jābūt interesei par medicīnu, dažādiem bioķīmiskajiem procesiem cilvēka organismā, kas ir dzīvības pamatā, tai skaitā jābūt gatavam strādāt ar bioloģiskajiem materiāliem. Svarīga ir interese arī par tehnoloģijām, informātiku, datu apstrādi, jo specialitāte biomedicīnas laborants ietver daudz darba ar dažādām datorprogrammām, kas apstrādā nosūtījumus, reģistrācijas, analīžu rezultātus utt. Visbeidzot – jāpiemīt vēlmei mācīties, jo zinātne un tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, tāpēc arī jebkuram veselības nozares pārstāvim ir pastāvīgi jāpilnveido savas zināšanas un prasmes.

    Ja esi gatavs dinamiskam un atbildīgam darbam un tevi saista profesija biomedicīnas laborants, droši piesakies studijām Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas vienīgā Latvijā piedāvā apgūt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Biomedicīnas laborants”! Studiju programma tiek īstenota par valsts budžeta līdzekļiem, tātad – pilnībā bez maksas. Studiju ilgums ir divi gadi, kurus sekmīgi pabeidzot, iegūsi diplomu, kas apliecinās pirmās profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanu, kā arī kvalifikāciju – Biomedicīnas laborants.

    Padziļinātāku zināšanu apguvei izmanto iespēju turpināt studijas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas veselības aprūpes studiju programmās vai Latvijas Universitātes Bioloģijas vai Ķīmijas fakultātēs, ko vienkārši varēsi apvienot arī ar darbu laboratorijā.

    Novēlam studēt ar prieku, neatlaidību un degsmi izzināšanas procesā!

    Lasīt vairāk
  • PSK bibliotēka
    13.05.2020
    ​Izmaiņas LU PSK bibliotēkas darba laikā

    Sakarā ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu Latvijā līdz 2020. gada 9. jūnijam tiek veiktas izmaiņas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) bibliotēkas darba laikā un sniegto pakalpojumu pieejamībā. 

    LŪGUMS IEPAZĪTIES AR IZMAIŅĀM UN IEVĒROT BIBLIOTĒKAS APMEKLĒŠANAS KĀRTĪBU!

    Lasīt vairāk
  • Valsts svētki Medicīnas koledžā
    04.05.2020
    Sveiciens valsts svētkos!

    Vecmamma man atstāja grozu ozola zīļu.
    Teica, kad to iesēsi, jutīsi Latviju mīļu.
    Vecmamma man atstāja savu soli ņipru.
    Teica, kad tā iesi, turēsi Latviju stipru.
    Vecmamma man atstāja aveņu tēju.
    Teica, kad to dzersi, nebārsi Latvijas vēju.
    Vecmamma man atstāja Latviju pašu.
    Neteica, lai to mīlu – viņai par to nebija bažu.
    /U. Auskelis/

    Lasīt vairāk
  • Ārsta palīgs
    28.04.2020
    Pieeja papildu brīvpieejas resursiem (līdz 31.05.2020.)

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) bibliotēka aicina studējošos un darbiniekus izmantot papildu brīvpieejas resursus!

    Kultūras informācijas sistēmu centrs līdz 31.05.2020. sadarbībā ar Taylor & Francis Group programmas "Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām" ietvaros
    bibliotēkām piedāvā Taylor & Francis resursu brīvpieeju:

    - COVID-19 Resources kolekcija (pieeja bez autorizācijas)
    - eBooks platform


    ATGĀDINĀM UN AICINĀM ŅEMT VĒRĀ!
    Ir veiktas izmaiņas LU PSK bibliotēkas darba laikā. Aicinām iepazīties!
    SKATĪT ŠEIT


    LU PSK bibliotēkas vadītāja
    Dace Lagzdiņa

    Lasīt vairāk
  • Izmaiņas LU PSK Ētikas komisijas iesniegumu saņemšanas kārtībā
    22.04.2020
    IZMAIŅAS LU PSK Ētikas komisijas darbā (aktualizēts 22.04.2020.)

    UZMANĪBU!
    Veiktas izmaiņas LU PSK Ētikas komisijas iesniegumu pieņemšanas grafikā, 22.04.2020. (skatīties zemāk).

    Sakarā ar izsludināto ārkārtējo situāciju valstī līdz 2020. gada 12. maijam tiek veiktas izmaiņas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) ĒTIKAS KOMISIJAS iesniegumu saņemšanas kārtībā.

    Lasīt vairāk
  • Medicīnas studenti
    20.04.2020
    Kvalifikācijas darbu nodošanas grafiks 2019/2020 un kārtība (IZMAIŅAS!)

    Informācija 2. un 3. kursu studentiem!

    Ir veiktas izmaiņas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas 2019./ 2020. akadēmiskā gada kvalifikācijas darbu nodošanas grafikā un kārtībā.

    Lasīt vairāk
  • Akadēmiskā gada pagarināšana
    14.04.2020
    Informācija par LU PSK 2019./ 2020. akadēmiskā gada pagarināšanu

    Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) direktora rīkojumu, LU PSK pagarina 2019./ 2020. akadēmisko gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

    Lasīt vairāk
  • podologs
    13.04.2020
    ​Iepazīsti profesiju! #5 Ārstniecības persona - Podologs

    Podologs – tā nozīme pēdu veselības saglabāšanā

    Veselas pēdas ir veselības pamats. Kvalificētu ārstniecības personu iesaiste pēdu veselības saglabāšanā ir ļoti būtiska, jo pacientu pēdu veselības problēmas bieži ir saistītas ar citām saslimšanām vai traumām. Tieši tādēļ vairāki veselības aprūpes speciālisti – dermatologi, endokrinologi, ģimenes ārsti, asinsvadu ķirurgi, tehniskie ortopēdi, traumatologi – veido sadarbību ar tādu speciālistu kā podologs. Podoloģija laika gaitā ir attīstījusies kā patstāvīga medicīnas apakšnozare un Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, iegūt podologa izglītību iespējams medicīnas koledžā.

    Ko dara podologs?

    Podologs ir ārstniecības persona, kas veic pacientu podoloģisko aprūpi, kā arī izglīto cilvēkus par pareizu pēdu kopšanu. Podologs darba ikdienā veic virkni dažādu manipulāciju – jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi, nosaka pēdu stāvokļa bojājumu pakāpi, apskata un novērtē pacienta kāju, nagu un balsta kustību aparāta stāvokli un veic atbilstošas profilaktiskās vai ārstnieciskās procedūras, kas ietver pēdu ādas un/vai nagu apstrādi. Turklāt manipulāciju izpildē podologs izmanto speciālu aprīkojumu, sterilizētus medicīniskos instrumentus, lokāli lietojamus medikamentus un pēdu aprūpes līdzekļus, kā arī konsultē par ortopēdisko palīglīdzekļu un apavu izvēli un valkāšanu.

    Kā saprast, kad nepieciešams podologs?

    Ārstnieciskā pēdu aprūpe ir nepieciešama ikvienam, – gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem – ne tikai ārstnieciskos, bet arī profilaktiskos nolūkos, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu iespējamās pēdu veselības problēmas, tādas kā ieauguši nagi, papēžu plaisas, uzstaigājumi, tulznas, varžacis un citas izmaiņas pēdu ādā un nagos, kas izraisa jūtamu, ne vien fizisku, bet arī psiholoģiskudiskomfortu. Īpaši svarīgu nozīmi podologs ieņem paaugstināta riska grupas pacientu pēdu aprūpē, kā piemēram, pie cukura diabēta un vecāka gadagājuma cilvēkiem ar pašaprūpes problēmām.
    Vesela pēdu āda ir gluda, tajā nav plaisu, neveidojas uzstaigājumi. Ja parādās šīs un iepriekš minētās izmaiņas, podologs spēj novērtēt, vai problēmas radušās funkcionālu, ar deformācijām saistītu pēdu veselības problēmu dēļ, vai tie vienkārši ir nepiemēroti apavi un pašaprūpes problēmas, kas veicinājuši pēdu problēmas. Vizītes laikā podologs ievāc anamnēzi, novērtē pacienta vispārējo veselības stāvokli un uzstāda podoloģiskās aprūpes diagnozi. Piemēram, izplatītākās problēmas, kuru dēļ tiek apmeklēts podologs, ir dažādi uzstaigājumi, ko sekmējusi pēdas deformācija – plakanā pēda. Arī apavi ar augstiem papēžiem bieži vien ir cēlonis pēdu ādas izmaiņām. Šādos gadījumos podologs var palīdzēt atslogot pacienta pēdas, rekomendējot speciālas rūpnieciskās ortozes, silikona pēdiņas vai citus ortopēdiskos risinājumus.

    Savukārt, ja podologs konstatē, ka pacienta pēdu problēmas ir kādas citas organisma saslimšanas, piemēram, psoriāzes, sēnīšu infekcijas, cukura diabēta vai asinsvadu saslimšanu izraisītas, viņa kompetencē ir ieteikt vērsties pie ģimenes ārsta vai atbilstoša speciālista, kas palīdzēs risināt radušos veselības traucējumus, tādējādi saglabājot vai uzlabojot arī pēdu veselību.

    Ar kādām pēdu veselības problēmām pacienti visbiežāk nonāk podologa redzeslokā?

    • Podologa redzeslokā nonāk, kā sievietes, tā vīrieši, kas saskārušies ar ieaugušu nagu problēmu vai sēnīšu infekcijām gan nagos, gan pēdu ādā, kā arī varžacīm. Turklāt situāciju bieži vien pasliktina pašārstēšanās;
    • Bērni, – kad vecāki jau laikus vēlas iemācīt savas atvases adekvāti rūpēties par savām pēdām un apgriezt kāju nagus,veidojot pareizu nagu formu. Tāpat podologs tiek apmeklēts, jo bērniem ļoti bieži sastopami tādi vīrusa veidojumi kā kārpas, kas saistīts ar mūsdienu urbāno vidi un dažādajām fiziskajām aktivitātēm, piemēram, dejošanu, baseinu apmeklējumiem, aktivitātēm basām kājām bērnudārziņos vai citās sabiedriskās vietās;
    • Pusaudža vecumā mainās hormonālā sistēma, tāpēc bieži parādās svīšana un ar to saistītas problēmas uz ādas, tai skaitā uz pēdām. Piemēram, izplatīta parādība pusaudžu vidū ir ieauguši nagi, ko veicinājusi vai nu nepareiza pēdu aprūpe (pārāk dziļi izgriežot nagu stūrīšus) vai nepietiekama higiēna, kā arī bieži valkātie sporta apavi, kuros kājas pastiprināti svīst, veicinot infekcijas veidošanos pēdu ādā un nagos;
    • Podologs ir pieprasīts speciālists arī jauniešu (20-25 gadi) un aktīvu cilvēku vidū, kas nereti sūdzas par posttraumatiskām nagu problēmām, kā arī patoloģiskiem uzstaigājumiem un tulznām, kas radušās kādu konkrētu aktivitāšu rezultātā. Jauniem cilvēkiem bieži novērotas arī sāpes pēdu locītavās, ko var veicināt funkcionālas izmaiņas pēdās, piemēram, saišu vājums, arī plakanā pēda. Nav retums arī ieauguši nagi un dažādi iekaisuma procesi, ko veicina nagu malu pastāvīga atspiešanās pret apaviem;
    • Jaunas sievietes pie podologa visbiežāk nonāk apavu izraisītu pēdu problēmu dēļ, īpaši vasarā, kad tiek valkāti apavi bez aizmugurējās kapes vai tā saucamās klikatas, iešļūcenes un sandales, kas veicina uzstaigājumu veidošanos un citas pēdu problēmas;
    • Podologs ļoti bieži strādā ar cilvēkiem gados, kam ir kādas hroniskas saslimšanas, piemēram, poliartrīts, cukura diabēts un citas autoimūnas vai hormonāla rakstura saslimšanas, kas ietekmē arī pēdu ādas stāvokli – tā kļūst sausa, plaisā un ir paaugstināts čūlu risks. Vislielākais pēdu problēmu risks ir diabēta pacientiem, kam nereti veidojas dažādi jušanas traucējumi jeb neiropātijas, kā arī mikro vai makroangiopātijas (asinsvadu sistēmas slimības). Šādiem pacientiem ir ļoti augsts risks, ka viņiem tik raksturīgajās sausās pēdu ādas plaisās, uzstaigājumos un tulznās var attīstīties infekcija un veidoties nedzīstošas čūlas. Tāpēc diabēta pacientiem jo īpaši ir svarīga laicīga profilakse pie podologa, kas var šīs problēmas novērst. Jāpiebilst, ka podoloģija Latvijā ir attīstījusies vienlaikus ar diabēta pacientu aprūpi – pirmie podologi-diabēta aprūpes māsas, sāka rūpēties par diabēta pacientiem jau vairāk nekā 25 gadus atpakaļ. Tāpēc var droši teikt, ka tieši pateicoties diabēta aprūpes jomai Latvijā ienāca arī podoloģija.

    Tātad, pēdu veselības problēmas ir ļoti izplatītas visās vecuma grupās, tāpēc par tām jāsāk rūpēties jau no bērna vecuma. Un podologs ir tas, kurš var palīdzēt izvairīties no nopietnām pēdu saslimšanām, kas ietekmē dzīves kvalitāti.

    Kam piemērota profesija podologs?

    Sabiedrībā ir plaši izplatīts mīts, ka podologs gluži kā manikīra/ pedikīra speciālists, ir tikai un vienīgi sievietēm piemērota profesija, taču tā nebūt nav. Pirmkārt, atšķirībā no manikīra un pedikīra speciālista, kas nodarbojas tikai ar veselu pēdu kopšanu un estētiskā izskata uzlabošanu, podologs ir ārstniecības persona, kas nodrošina problemātiskas, traumētas vai slimības skartas pēdu ādas un nagu aprūpi. Un ārstniecības personu vidū vīrieši nav nekas neparasts.

    Otrkārt, podologs Eiropā ir ļoti populāra profesija vīriešu vidū, īpaši Vācijā un Spānijā. Arī Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas ir vienīgā koledža Latvijā un Baltijā, kas sagatavo speciālistus podoloģijā, studentiem piedaloties ERASMUS programmās, bieži novērots, ka viņu prakses vadītāji ir vīrieši. Un tas ir pareizi, jo gan nagu korekcija (ortoniksija), gan pēdu aprūpe prasa lielu nosvērtību un arī spēcīgas rokas, jo nereti pacienti ir cilvēki gados vai ar ierobežotām kustībām, kam nepieciešama arī fiziska palīdzība vizītes laikā. Turklāt podoloģija ir tehnoloģiska nozare.

    Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam podologam?

    Viennozīmīgi, podologs ir cilvēks ar labām komunikācijas prasmēm, kurš ir spējīgs izveidot labu kontaktu ar dažādiem cilvēkiem. Tāpat ir jābūt mērķim studēt un darboties medicīnā. Jāņem vērā, ka medicīna nekad nestāv uz vietas – pastāvīgi mainās pieejas pacientu aprūpē, un, tiklīdz parādās jauna pieeja kādas veselības problēmas ārstēšanā, tā tas skar arī podoloģijas jomu. Tātad, podologs ir speciālists, kuram jāorientējas dažādos medicīnas virzienos (traumatoloģijā, ortopēdijā, endokrinoloģijā utt.), lai nodrošinātu efektīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu pacientu aprūpi.
    Ja tavs mērķis ir studēt medicīnu, ja esi komunikabls un tevi aizrauj tehnoloģijas, kā arī nākotnē vēlies izvairīties no „rutīnas darba”, iespējams, profesija podologs varētu būt tev saistoša.

    Latvijā jau 12 gadus ir iespēja saņemt kvalitatīvu pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un iegūt kvalifikāciju - Podologs, studējot Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas divgadīgajā studiju programmā “Podoloģija”, kurā pieejamas pilna laika gan dienas, gan vakara grupas. Tāpat kā pati profesija podologs, arī studiju programma „Podoloģija” ir ļoti daudzpusīga – līdztekus medicīnas pamata studiju kursiem tajā ietverti profesionālie studiju kursi ārstnieciskajā pēdas aprūpē, praktiskajās darba iemaņās podoloģijā, diabētiskās pēdas aprūpē, nagu korekcijas metodēs un ortoniksijā, ko nodrošina nozarē pieredzējuši profesionāļi, kuri līdztekus profesionālajam darbam veic pētījumus, attīsta un ievieš jaunas, inovatīvas metodes un tehnoloģijas. Tas jaunajiem podologiem sniedz iespēju izmantot vislabākos risinājumus un pieejas, lai palīdzētu pacientiem uzlabot dzīves kvalitāti.

    Studiju programmas „Podoloģija” (kvalifikācijas Podologs) absolventi konsultē pacientus un veic ārstniecisko pēdu aprūpi tehniskās ortopēdijas centros, dermatoloģijas klīnikās, diabēta pacientu aprūpes centros un citās veselības aprūpes iestādēs, kā arī savās podologu praksēs ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārvalstīs, piemēram, Kiprā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā un daudzās citās pasaules vietās.

    Lasīt vairāk
  • 09.04.2020
    Svinēsim svētkus atbildīgi! #paliecmājās

    Klausījos, brīnījos,
    kas aiz kalna gavilēja:
    Lieldieniņa braukšus brauca,
    Asnus veda vezumā.

    Lai dabas mošanās un pavasara atnākšana mums visiem dod spēku un enerģiju pārvarēt dotos izaicinājumus!

    Lasīt vairāk
  • 09.04.2020
    Attālinātā studiju procesa pagarināšana līdz 12.05.2020.

    Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” un rīkojuma 1.1. punktu “Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 12. maijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā” Latvijas Universitāte P. Stradiņa medicīnas koledžā (LU PSK) un Rēzeknes filiālē studiju process klātienē tiek pārtraukts līdz 2020. gada 12. maijam.

    Lasīt vairāk
  • Izmaiņas LU PSK bibliotēkas darba laikā
    09.04.2020
    Izmaiņas LU PSK bibliotēkas darba laikā

    Sakarā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam tiek veiktas izmaiņas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) bibliotēkas darba laikā un pakalpojumu sniegšanā.

    Lasīt vairāk
  • Radiologa asistents
    07.04.2020
    Iepazīsti profesiju! #4 Radiologa asistents

    Radioloģija – medicīnas acis

    Apmeklējot savu ģimenes ārstu, mēs nereti tiekam nosūtīti uz dažnedažādiem izmeklējumiem, jo, kā zināms, ārsts, vienkārši redzot pacientu un uzklausot viņa sūdzības, sākotnēji tikai aptuveni var novērtēt viņa veselības stāvokli, bet nevar nosaukt precīzu diagnozi. Gūstot traumu, ciešot no klepus vai iesnām, vai atnākot pie ārsta ar kādām citām sūdzībām, pacientiem bieži vien tiek nozīmēts rentgens, ultrasonogrāfija vai citi izmeklējumi, bez kuriem nav iedomājama neviena poliklīnika, veselības centrs un slimnīca. Milzīgu nozīmi pacienta veselības stāvokļa novērtēšanā ieņem tāds speciālists kā radiologa asistents – ārstniecības persona, kura, prasmīgi pielietojot tehnoloģijas, veic radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus, lai palīdzētu ārstam noteikt pacienta sūdzību cēloni un piemeklēt atbilstošu terapiju.

    Tieši pateicoties tādam speciālistam kā radiologa asistents, radioloģija tiek dēvēta par medicīnas „acīm”, jo ikviens radiologa asistents ir kvalitatīva radioloģijas attēla meistars. Veicot izmeklējumus un iegūstot detalizētu augstas kvalitātes attēlu, radiologa asistents palīdz ārstam ieskatīties cilvēkam iekšā un labāk novērtēt viņa veselības stāvokli, lai mainītu vai izvēlētos atbilstošu ārstēšanas taktiku, veicinot pacienta atveseļošanos.


    Kas ir radioloģija?

    Radioloģija ir daudzpusīga medicīniskās diagnostikas nozare, kurā tiek pielietotas vizualizāciju veidošanas tehnoloģijas, izmantojot dažāda veida fizikālos parametrus, tādus kā jonizējošo starojumu, elektromagnētisko lauku, ultraskaņu un daudzus citus, lai varētu apskatīt pacienta organisma iekšējo vidi un noteikt, vai nav izveidojusies kāda patoloģija. 

    Tā kā radioloģijā vairumā diagnostikas metožu tiek pielietots jonizējošais jeb rentgenstarojums, piemēram, rentgena izmeklējumos, mamogrāfijā, datortomogrāfijā un citās, speciālisti ļoti nopietni izturas pret šādu izmeklējumu pamatotību. Radioloģijā ir ļoti būtiski nodrošināt, lai ieguvums no izmeklējuma pārsniegtu starojuma kaitīgumu. Tāpēc, lai cilvēks nesaņemtu lieku starojumu, radiologa asistents veic radioloģiskos izmeklējumus, stingri ievērojot aizsardzības no radiācijas principus un starojuma devu optimizāciju.

    Vienlaikus jāpiebilst arī, ka no radioloģiskajiem izmeklējumiem nav jābaidās – radiācija jau ir mums visapkārt. Arī atrodoties dabā, pie akmeņiem, saules gaismā, pastāv radiācijas dabiskais fons. Un tieši tādēļ, ka mēs uzņemam noteiktu radiācijas devu, vienkārši dzīvojot savu dzīvi, medicīniskai radiācijai ir jābūt stingri pamatotai. Protams, nereti ir arī tādas situācijas, kad pacientam nepietiek tikai ar vienu radioloģisko izmeklējumu un ir papildus nepieciešami vēl citi izmeklējumi, lai iegūtu plašāku informāciju par pacienta veselību. Jāsaprot, ka nav vienas zelta metodes, ar kuras palīdzību var noskaidrot itin visu par cilvēka veselības stāvokli, tāpēc arī bieži vien tiek veikti vairāki izmeklējumi, lai pacientam kādu patoloģiju gadījumā sniegtu savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.

    Joma, kas nemitīgi attīstās

    Kā zināms, mūsdienās tehnoloģijas nepārtraukti pilnveidojas. Ja sākotnēji bija pieejama tikai konvencionālā rentgenogrāfija, tad mūsdienās tā attīstījusies līdz digitālai rentgenogrāfijai. Piemēram, magnētiskajā rezonansē arvien vairāk pielieto tehnoloģijas, kas ļauj veikt izmeklējumu ar trīs, nevis 1,5 teslu, magnētiskā lauka stiprumu, kas ļauj iegūt augstākas izšķirtspējas attēlus ātrāk. Arī datortomogrāfijā – ja sākotnēji radiologa asistents-radiogrāfers strādāja ar sešu slāņu datortomogrāfu, tad šodien ir pieejami jau 124 slāņu tomogrāfi, kuriem pateicoties, radiologa asistents-radiogrāfers var veikt krietni precīzākus un kvalitatīvākus izmeklējumus.

    Radiologa asistents strādā arī nukleārā medicīnā un veic tādus izmeklējumus kā scintigrāfija, kas ļauj noteikt kāda orgāna vai orgānu sistēmas darbību, ievadot vēnā radioaktīvu preparātu. Viena no jaunākajām tehnoloģijām radioloģijas jomā, kas pasaulē zināma jau vairāk nekā 10 gadus, bet Latvijā tika ieviesta pirms četriem gadiem, ir pozitronu emisijas tomogrāfija (PET). Tas ir nukleārās medicīnas izmeklējums, kas domāts pārsvarā onkoloģiskajiem pacientiem, un kuru veic radiologa asistents-radiogrāfers, pacientam vēnā ielaižot radioaktīvos preparātus jeb nukleīdus. Tie īsā laikā izplatās pa pacienta organismu un ļauj tomogrāfam, pilnībā noskenējot cilvēku, saskatīt tā saucamos „karstos punktus”, piemēram, kur atrodas primārais audzējs, kur vērojama metastāžu izplatība utt. Izmeklējuma gaitā pacients nekādas izmaiņas pašsajūtā nenovēro, un ievadītās radioaktīvās vielas sabrūk organismā parasti vienas dienas laikā. Precīzs nukleīdu sabrukšanas jeb radioaktivitātes samazināšanās laiks ir atkarīgs no radiofarmaceitiskā preparāta (tiek ievadīts pacientam vēnā pirms nukleārās medicīnas izmeklējuma) pussabrukšanas perioda.

    Cik liela nozīme radioloģijā ir speciālistam radiologa asistents?

    Radiologa asistents ir veselības aprūpes speciālists ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas strādā gan ar pacientiem, gan komandā ar citiem mediķiem, gan ar tehnoloģijām. Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko īsteno radiologa asistents, ir attēldiagnostikas tehnoloģiju pielietošana atbilstoši izmeklējumu protokoliem, lai iegūtu vislabāko attēlu atbilstoši pacientu veselības stāvoklim. Radiologa asistents ir apmācīts arī procedūru tehnikā un veic izmeklējumus arī ar kontrastvielu ievadīšanu, kas nepieciešama, lai labāk vizualizētu organisma anatomiskās struktūras un patoloģijas.

    Tāpat nozīmīga darba sastāvdaļa, ko ik dienas veic radiologa asistents, ir izglītot pacientus atbilstoši katram individuālam izmeklējumam – vai tas būtu galvas, kuņģa-zarnu trakta izmeklējums vai sirds diagnostika, kur radiologa asistents papildus seko līdzi arī tam, lai izmeklējuma laikā pacientam pulss būtu noteiktās robežās. Diagnostikas ietvaros radiologa asistents vispirms ievāc pacienta anamnēzi, iztaujā par simptomiem un to novērošanas ilgumu. Pirms izmeklējuma radiologa asistents vienmēr rūpīgi izskaidro pacientam, kā jāuzvedas, piemēram, kurā momentā ir jāaiztur elpa, kad drīkst vai nedrīkst kustēties. Svarīgi, lai starp speciālistu un pacientu izveidotos labs kontakts. Pacientam pareizi jāsaprot, kas viņam jādara, lai radiologa asistents varētu nodrošināt efektīvu izmeklējumu un iegūt augstas kvalitātes attēlu vai attēlu sēriju, ko pēc tam ārsts-radiologs izvērtē, sagatavojot precīzu slēdzienu. Būtībā radiologa asistents ir atbildīgs par visu līdz tam brīdim, kad ierodas ārsts un skatās iegūtos attēlus, lai noteiktu, vai un kāda cilvēkam ir problēma.

    Svarīgi piebilst, ka analizēt izmeklējumu rezultātus un noteikt precīzu diagnozi ir tikai un vienīgi ārsta-radiologa kompetencē, un radiologa asistents nav tiesīgs izpaust pacientam attēlos redzamo. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešama steidzama rīcība, radiologa asistents ir sagatavots nodrošināt neatliekamās palīdzības sniegšanu.

    Radiologa asistents – pieprasīta specialitāte, kurā darbs būs vienmēr

    Lai arī pirmajā brīdī radiologa asistents daudziem asociējas ar rentgena izmeklējumiem, tomēr šī speciālista kompetencē ir ļoti plašs diagnostikas metožu loks. Ņemot vērā to, ka medicīna un tehnoloģijas nemitīgi attīstās, un parādās jauni atklājumi, ir nepieciešami arvien jauni speciālisti, kas spēs nodrošināt cilvēkiem visus nepieciešamos medicīniskos izmeklējumus maksimāli operatīvi un efektīvi. Radiologa asistents ir profesionālis, kuram darbs būs vienmēr, jo, tiklīdz apstāsies diagnostika, ārstiem nebūs iespējas noteikt diagnozi un piemērot cilvēkiem atbilstošu ārstēšanu.

    3 galvenās īpašības, ar ko ir apveltīts radiologa asistents


    1. Cilvēkam, kuru saista profesija radiologa asistents, ir jābūt patiesai vēlmei strādāt medicīnā, kas sevī ietver arī regulāru darbu un komunikāciju ar cilvēkiem. Ļoti būtiskas īpašības, ar ko jābūt apveltītam jebkuram medicīnas jomas speciālistam, tai skaitā radiologa asistentam, ir empātija un iejūtība. Tāpat svarīga ir spēja strādāt komandā, jo radiologa asistents ikdienā cieši sadarbojas ne tikai ar pacientiem, bet arī citiem speciālistiem (ārstiem, medmāsām, ārstu un medmāsu palīgiem, citiem radiologa asistentiem un radiogrāferiem);
    2. Radiologa asistents ir cilvēks, kuru interesē darbs ar tehnoloģijām. Viņam ir jābūt apveltītam ar spēju analītiski domāt un strādāt ar augstu precizitāti, lai, pielietojot attēldiagnostikas tehnoloģijas, iegūtu augstas kvalitātes attēlus. Radiologa asistents ir spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus, tai skaitā arī paaugstināta stresa situācijās;
    3. Cilvēkam, kas vēlas apgūt profesiju radiologa asistents, ir jābūt gatavam nepārtraukti izglītoties, jo medicīnā viss mainās nepārtraukti, un speciālistam ir jāiet līdzi laikam, lai sniegtu mūsdienīgus veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošinātu vēl efektīvākus un kvalitatīvākus izmeklējumus.
    Ja saproti, ka darbs profesijā radiologa asistents ir tavs aicinājums, piesakies studijām pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Radiologa asistents” (kvalifikācija – Radiologa asistents) Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas ir vienīgā koledža Latvijā, kurā tiek sagatavoti speciālisti šajā jomā! Studiju ilgums ir trīs gadi, un mācību process studiju programmā „Radiologa asistents” tiek nodrošināts pilnībā par valsts budžeta līdzekļiem. Veiksmīgi apgūstot specialitātei radiologa asistents nepieciešamās zināšanas un iemaņas, saņemsi diplomu par pirmās profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanu, kā arī kvalifikāciju - Radiologa asistents, kas tev pavērs plašas iespējas darba tirgū un kalpos kā būtisks ieguldījums tavas personības pašizaugsmē!
    Ja ir vēlēšanās apgūt padziļinātākas zināšanas un specializēties ne tikai diagnostiskās radioloģijas metodēs, bet arī radionuklīdajā diagnostikā un staru terapijā, koledžas absolventiem, iegūstot kvalifikāciju Radiologa asistents, ir iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, iegūstot profesionālo bakalaura grādu radiogrāfijā 7. semestrī.
    Lasīt vairāk
  • 06.04.2020
    Informācija maksas studiju programmu studējošajiem (par atlikto maksājumu)

    Informācija maksas studiju programmu studējošajiem!

    Balstoties uz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta izdoto rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas maksas studiju programmu studējošiem ir iespēja veikt atlikto maksājumu saskaņā ar iesniegumu.

    Lasīt vairāk
  • 06.04.2020
    Izmaiņas kvalifikācijas darbu izstrādē (PAPILDINĀTS! Norādījumi studējošajiem)

    (PAPILDINĀTS -  Norādījumi studējošajiem un LU PSK bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi.)

    SVARĪGI!
    Informācija LU PSK 2. (noslēguma kursu) un 3. kursu studējošajiem par izmaiņām kvalifikācijas darbu izstrādes gaitā!

    Lasīt vairāk
  • 01.04.2020
    Intervija ar LU PSK docenti Dagniju Gulbi

    „Bērnībā es nemācījos pirmsskolas izglītības iestādē, bet laiku pavadīju mājās, „ārstējot” māsu un vecmāmiņu – uzklausīju, izmeklēju un noteicu diagnozi. Viņas bija ļoti paklausīgas pacientes, tāpēc nākotnē izvēle studēt medicīnu bija tikai likumsakarīga, un feldšera studiju programma tajā brīdī likās vispiemērotākā,” tā par savu izvēli studēt medicīnu stāsta Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) direktores vietniece pētniecības jautājumos Dagnija Gulbe.

    Lasīt vairāk
  • 24.03.2020
    Iepazīsti profesiju! #3 Sociālais aprūpētājs/ Sociālais rehabilitētājs

    Kāda ir ergonomikas nozīme ikdienā?

    Mūsdienās no tā, ar kādām nodarbēm mēs aizpildām savu ikdienu, lielā mērā atkarīga mūsu fiziskā un emocionālā veselība un dzīves kvalitāte kopumā. Tomēr, koncentrējoties uz dažādām interesējošām aktivitātēm, reti kurš aizdomājas par to, vai un cik pareizi mēs tās veicam un kā tās atsaucas uz mūsu labsajūtu. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst ergonomikas jautājums.

    Kas ir ergonomika?

    Ergonomika ir daudzdisciplināra zinātne, kas pēta cilvēka attiecības ar darbu. Tās galvenais uzdevums ir efektivitātes, drošības un komforta nodrošināšana dažādos darba procesos, pētot un rodot arvien jaunus veidus, kā pielāgot vidi atbilstoši cilvēkam un viņa individuālajiem antropometriskajiem rādītājiem, kā arī fizioloģijai un psiholoģijai.

    Ergonomiskām aktivitātēm ir būtiska loma ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā – tās ļauj produktīvāk strādāt, izjūtot mazāku slodzi uz pleciem, rokām, muguru un kājām un līdz ar to – arī mazāku nogurumu darba dienas beigās. Īpaši nozīmīgu vietu ergonomika ieņem veselības aprūpē, kur no speciālista darba kvalitātes vislielākajā mērā ir atkarīga pacientu veselība un pašsajūta, piemēram, ļoti cieši saistīti ar ergonomiku ir sociālais rehabilitētājs un sociālais aprūpētājs.

    Pār kustībām un pašsajūtu ikdienā lielākoties dominē mūsu ieradumi.

    Ergonomikas zinātne lielā mērā attiecināma arī uz mūsu ikdienas ieradumiem un dzīvi kopumā. Dažādos pētījumos noskaidrots, ka dienā cilvēki izmanto viedtālruni vairāk nekā četras stundas, bet tā, kaut arī uzreiz nav pamanāma, ir ļoti liela slodze. Brīdī, kad lietojam viedtālruni un esam noliekušies 60 grādu leņķī, slodze uz kakla skriemeļu daļu ir aptuveni 27 kilogrami (salīdzinājumam – nepiespiestā pozīcijā, bez telefona rokās slodze ir 5 kilogrami, ko veido mūsu galva). Tāpēc aktuāla problēma daudziem un jau kopš bērnības ir text neck jeb „īsziņu kakls”, kad ilgstošas un ergonomiski nepareizas viedierīču izmantošanas rezultātā veidojas kakla deformācija, laika gaitā būtiski ietekmējot ne vien balsta un kustību orgānu sistēmu, bet arī vispārējo veselības stāvokli – nosprostojas asinsvadi, tiek traucēta galvas apasiņošana, no intensīvas koncentrēšanās uz ekrānu attīstās arī dažādi redzes traucējumi utt.

    Lai mūsu ieradumi nekaitētu veselībai, viens no galvenajiem ieteikumiem pasaules mērogā ir mazāk izmantot mobilās viedierīces un kādas no to funkcijām, piemēram, saziņu Whatsapp un citos sociālajos tīklos, veikt datorā. Lietojot telefonu, vēlams to turēt acu līmenī, vislabāk – ergonomiski pareizi sēžot pie galda un atbalstot elkoņus pret galda virsmu. Protams, tāpat kā strādājot pie datora, svarīgi neaizmirst arī par atpūtas pauzēm – ik pēc divām stundām piecelties un 10-15 minūtes izkustēties. Te var lieti noderēt dažādas viedierīču aplikācijas, kas signalizē, ka ir par daudz laika pavadīts pie telefona un liek izvingroties.

    Neievērojot ergonomikas principus pat tik šķietami maznozīmīgos ikdienas ieradumos, laika gaitā radušās veselības problēmas sāk atsaukties uz mūsu darba efektivitāti un to, kā jūtamies darba vidē, īpaši, ja darbs saistīts ar smagumu pārvietošanu. Spilgts piemērs, kur svarīgi ievērot pareizas ikdienas kustības, ir profesijas sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs.

    Profesijās sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ergonomikai ir izšķiroša nozīme.

    Sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ik dienas aktīvi strādā ar cilvēkiem, bieži ir jāpalīdz pārvietoties un aktivizēt klientus, plānojot viņiem dažādas aktivitātes. Gan sociālais aprūpētājs, gan sociālais rehabilitētājs rūpējas savu klientu dzīves kvalitātes uzlabošanu vai nepazemināšanos.

    Sociālais aprūpētājs galvenokārt ir atbildīgs par cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu, piemēram, vecam cilvēkam, kurš ir kļuvis mazkustīgs un ir apgrūtinātas pašaprūpes spējas vecuma vai kādu funkcionēšanas traucējumu dēļ.

    Savukārt sociālais rehabilitētājs koncentrējas uz funkcionēšanas spēju un iemaņu atjaunošanu vai uzlabošanu caur dažādām aktivitātēm ar mērķi palīdzēt cilvēkam iekļauties sabiedrībā. Sociālais rehabilitētājs veicina klienta prasmes un aktivitātes tiktāl, lai viņš varētu dzīvot pilnvērtīgu un neatkarīgu dzīvi. Sociālais rehabilitētājs strādā ar bērniem, pieaugušajiem, personām ar dažādiem traucējumiem (fiziskiem, sensoriem), kā arī cilvēkiem, kam ir garīga rakstura traucējumi un cilvēkiem pēc ieslodzījuma vai pēc dažādām krīzes situācijām.

    Kā sociālais aprūpētājs, tā sociālais rehabilitētājs ir ļoti cieši saistīti ar ergonomikas principu ievērošanu ikdienā, jo ir pastāvīgi jākoncentrējas ne tikai uz to, cik pareizi tiek veiktas personīgās, darba un ārpusdarba aktivitātes, bet arī jāsniedz atbalsts otram cilvēkam, kas nav spējīgs pats paveikt visas ikdienas darbības. Ja sociālais rehabilitētājs vai sociālais aprūpētājs, veicot darba pienākumus, izjutīs fizisku diskomfortu, zudīs arī viņa darba kvalitāte, tāpēc šajās profesijās ergonomikas ievērošana ir jo īpaši aktuāla. Sociālais rehabilitētājs un sociālais aprūpētājs ir tie speciālisti, kam jau laicīgi jāpadomā par savām ikdienas aktivitātēm un to pareizu izpildi, lai izvairītos vai mazāk izjustu personīgos veselības traucējumus darbā.

    Sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ir vienas no tām profesijām, kas palīdz un veicina aktīvu un neatkarīgu ikdienu klientiem un sev kā speciālistiem ar dažādām radošām metodēm. Ja tevi interesē darbs ar dažādiem cilvēkiem, patīk komunicēt, uzņemties rūpes, darboties, aktivizēt, iepriecināt, tad, iespējams, tās ir profesijas, kurās vari sevi realizēt. Specialitātes sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ir iespējams apgūt Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas ir viena no nedaudzajām valsts koledžām, kurā tiek nodrošinātas abas programmas – gan „Sociālā aprūpe”, gan „Sociālā rehabilitācija”. Studijas šajās programmās ir bez maksas, un to ilgums ir divi gadi, pēc kuru sekmīgas pabeigšanas studentiem izsniedz diplomu, kas apliecina 1. profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanu un attiecīgo kvalifikāciju – Sociālais aprūpētājs vai Sociālais rehabilitētājs.

    Kā saprast, kuru izglītības virzienu izvēlēties? Darbs sociālajā aprūpē ir vairāk piemērots pašaizliedzīgiem cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt līdzcilvēkiem vairāk ar apgrūtinātām pašaprūpes spējām, visbiežāk – senioriem vai personām ar funkcionēšanas traucējumiem. Savukārt specialitāte sociālais rehabilitētājs vairāk domāta tiem, kuriem intereses ir vērstas gan uz komunikāciju (ar dažādām klientu grupām), gan fiziskām un radošām aktivitātēm ikdienā. Var teikt, darbs, ko veic sociālais rehabilitētājs, ir aktīvāks.

    Kas ir vērtīgi – studiju programmās „Sociālā aprūpe” (kvalifikācija – Sociālais aprūpētājs) un „Sociālā rehabilitācija” (kvalifikācija – Sociālais rehabilitētājs) studentiem ne tikai nodrošina nepieciešamās profesionālās zināšanas un praksi, bet arī iemāca dzīvē tik nozīmīgos ergonomikas principus, kas ne tikai atvieglos darbu nākotnē, bet arī uzlabos ikdienas dzīves kvalitāti.

    Uzzini vairāk par studiju programmām: „Sociālā aprūpe” un „Sociālā rehabilitācija”.



    Lasīt vairāk
  • Par LU PSK studiju procesa izmaiņām un pasākumiem
    13.03.2020
    Par LU PSK studiju procesa izmaiņām un pasākumiem

    Balstoties uz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta izdoto rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 5.1/24 “Par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas” studējošiem saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību” un Nr. 5.1/23 “Par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas” darbiniekiem saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību” veic izmaiņas 2019./ 2020. akadēmiskā gada studiju procesa organizēšanā un uz nenoteiktu laiku vai līdz turpmākajiem rīkojumiem pārceļ plānotos publiskos pasākumus, atsauc dalību partnerorganizāciju rīkotajos pasākumos un atceļ ERASMUS+ mobilitātes.

    Lasīt vairāk
  • Apmācības skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā un masieriem
    04.03.2020
    Apmācības skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, masieriem

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK) rīko apmācības "Neatliekamā medicīniskā palīdzība" (MAKSAS PROGRAMMA).

    Lasīt vairāk
  • Fotoatskates - norisinājusies izstāde Skola 2020
    04.03.2020
    Norisinājusies izstāde “Skola 2020”

    No 2020. gada 28. februāra līdz 1. martam izstāžu centrā “Ķīpsala”, Rīgā, notika nozīmīgākais izglītības pasākums Latvijā – 26. Starptautiskā izglītības izstāde "SKOLA", kas ik gadu tūkstošiem jauniešu piedāvā plašu un kvalitatīvu informāciju par izglītības iespējām Latvijā un ārzemēs. Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK) izstādē piedalījās jau 21. reizi.

    Lasīt vairāk
  • Aktuālā Ētikas komisijas informācija
    03.03.2020
    Ētikas komisijas informācija 2019/2020

    Informācija 2. un 3. kursu studentiem!

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) 2019./ 2020. studiju gada
    ĒTIKAS KOMISIJAS IESNIEGUMU PIEŅEMŠANAS GRAFIKS, skat. PDF.

    Lasīt vairāk
  • Veiksmīga dalība olimpiādē Masāžas prasmes 2020
    02.03.2020
    Veiksmīga dalība olimpiādē “Masāžas prasmes 2020”

    Februāra mēneša izskaņā – 27. un 28. februārī – Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža (LU RMK) organizēja 4. Starptautisko masāžas olimpiādi „Masāžas prasmes”, kurā Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK) studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” studentu komanda demonstrēja veiksmīgu sniegumu.

    Lasīt vairāk
  • Iepazīsti profesiju nr.2. - Ārstniecības persona, masieris
    28.02.2020
    Iepazīsti profesiju! #2 Ārstniecības persona - Masieris

    Kāpēc vērts apmeklēt masāžu senioru vecumā, un kā masieris var palīdzēt atgriezt dzīvesprieku?

    Nav noslēpums, ka cilvēka organisms ar gadiem tiek pakļauts būtiskām izmaiņām – sāk pavājināties kaulu un muskuļu sistēma, locītavas zaudē elastību, mazinās enerģija, mainās šķidruma regulācijas spēja, āda kļūst plānāka un sausāka, pavājinās redze utt. Visspilgtāk šīs un citas fizioloģiskās pārmaiņas ir jūtamas tieši senioru vecumā, kā rezultātā tiek ierobežotas fiziskās aktivitātes, kas savukārt atstāj būtisku ietekmi uz veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Arī starp senioriem ir kāds, kas ir pārliecināts, ka viņu vecumā aktivitātes nav vēlamas vai nav iespējamas, arī sabiedrībā par cienījama vecuma cilvēkiem valda dažādi aplami uzskati. Tomēr novecošana nebūt nenozīmē, ka dzīve ir apstājusies, un ka vairs nav jārūpējas par savu emocionālo un fizisko pašsajūtu. Tāpat kā jaunībā un pieaugot, arī seniora gados ir patiešām vērts izdarīt ko labu savam ķermenim un dvēselei. Šajā sakarā var palīdzēt tāds speciālists kā masieris, kas ar patiesām rūpēm un nedalītu uzmanību – ar ārstnieciskās masāžas palīdzību – liks sajusties labi gan fiziski, gan emocionāli.

    Masieris – ne tikai ārstniecības persona...

    Novērojumi liecina, ka diemžēl masāžai senioru vecumā tiek veltīts maz uzmanības, un pārsvarā masieris ir speciālists, kura apmeklēšana daudziem asociējas, piemēram, ar biroju darbiniekiem vai sportistiem. Tiesa, ar masāžas palīdzību mēs ikviens varam uzlabot savu fizisko un emocionālo veselību. Tomēr, ņemot vērā vecuma pārmaiņas un tendenci ierobežot fiziskās aktivitātes vai pat pilnībā tās pārtraukt – psiholoģisku vai fizisku cēloņu dēļ –, senioriem masāža ieteicama jo īpaši. Tā kalpo kā efektīvs pasīvās fizkultūras veids, kas palīdz apgādāt organisma šūnas un audus ar skābekli, uzlabo asinsriti, veicina smadzeņu darbību, noņem muskuļu saspringumu, samazina sāpes un diskomfortu locītavās, kā arī ļauj mazināt negatīvās emocijas un sajūtas, ko rada dažādi veselības traucējumi. Tomēr šoreiz svarīgāk šķiet izcelt tieši emocionālo ieguvumu, ko senioram var dāvāt tāds profesionālis kā masieris.

    Jāsaprot, ka bez novecošanas radītām fizioloģiskajām izmaiņām, cilvēki cienījamā vecumā bieži arī emocionāli jūtas vientuļi un neapmierināti, viņiem nereti šķiet, ka kļuvuši par apgrūtinājumu apkārtējiem. Tieši tāpēc arī no garīgās puses vecākiem cilvēkiem ir nepieciešams kāds stimuls. Bet masieris ir viena no tām personām, kam jāspēj atrast pareizu psiholoģisko pieeju katram. Kā ārstniecības persona masieris ir spējīgs sniegt kā fizisko, tā psiholoģisko labsajūtu, tādējādi atgriežot cilvēkam dzīvesprieku, dāvājot stabilitātes sajūtu, pozitīvu domāšanu un motivāciju baudīt dzīvi. Masieris vecāka gadagājuma cilvēkiem var kļūt par draugu, sniedzot senioriem tik ļoti trūkstošo tuvības, mīļuma un rūpju sajūtu. Tāpat masieris var dāvāt komunikāciju, ko seniori nereti nesaņem, pat dzīvojot ģimenē, un sajūtu, ka viņi ir gaidīti. Tādējādi apvienojumā ar relaksējošiem, glāstošiem pieskārieniem, aromātiskām eļļām un patīkamu mūziku, seniori masāžas seansa laikā var gūt iekšēju mieru un harmoniju.

    Patīkamās sajūtas masāžas laikā un pēc tās rada virkni pozitīvu emociju, kas savukārt veicina laimes hormonu izdalīšanos. Un – ja cilvēks jūtas laimīgs, viņš arī uz pasauli skatīsies pozitīvāk. Lolojiet sevi un baudiet pilnvērtīgu dzīvi!

    …bet atcerieties!

    Lai masāža sniegtu tikai pozitīvu iedarbību, ļoti būtiski ir tas, kāds masieris tiek apmeklēts! Liela nozīme ir ne tikai tam, cik komfortabli jūtaties, apmeklējot konkrēto speciālistu, bet arī viņa profesionālajam sagatavotības līmenim. Tādēļ izturaties atbildīgi pret savu veselību un vienmēr noskaidrojiet pirms procedūras, vai pakalpojuma sniedzējam ir masiera sertifikāts!

    Latvijā profesionālus speciālistus – masierus, sagatavo Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža studiju programmā “Ārstnieciskā masāža”. Programma sniedz daudzpusīgas profesionālās un praktiskās zināšanas, kas nepieciešamas kvalifikācijas“Masieris” iegūšanai. Studiju lakā tiek apgūti tādi kursi kā “Anatomija”, “Pacienta izmeklēšana un novērtēšana”, “Klasiskā masāža”, “Masāža dažādu patoloģiju gadījumā”, “Medicīniskā rehabilitācija un fizioterapijas pamati”, “Biofizika”, “Vispārējā psiholoģija un saskarsme”, kā arī daudzi citi studiju kursi, kas ļauj absolventiem kļūt par patiesi kvalificētiem meistariem.

    Studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” (kvalifikācija – Masieris) lielākie ieguvumi ir iespēja kļūt par ārstniecisku personu, kas ir tiesīga atbilstoši iegūtajai profesijai strādāt dažādās veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, kā arī uzsākt savu uzņēmējdarbību. Kvalifikācija “Masieris” – sniedz iespēju nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās prasmes un zināšanas, nenovērtējamu pieredzi un pašizaugsmi.

    Uzzini vairāk par studiju programmu ”Ārstnieciskā masāža”: http://ejuz.lv/arstnieciskamasaza

    Lasīt vairāk
  • Priekšaizstāvēšanas grafiks 2019/2020 LU PSK
    24.02.2020
    Priekšaizstāvēšanas grafiks 2019/2020

    UZMANĪBU!!!
    Informācija 2. un 3. kursu studentiem.

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas
    2019./ 2020. akadēmiskā gada
    KVALIFIKĀCIJAS DARBU PRIEKŠAIZSTĀVĒŠANAS GRAFIKS

    SKATĪT .PDF

    Kvalifikācijas darbu atkārtota priekšaizstāvēšana 2020. gada 5. martā, plkst. 9.00

    LU PSK, Vidus prospektā 38, Bulduros, Jūrmalā.

    Lasīt vairāk
  • LU PSK aicina apmeklēt izstādi Skola 2020
    21.02.2020
    LU PSK aicina apmeklēt izstādi “Skola 2020”

    No 2020. gada 28. februāra līdz 1. martam izstāžu centrā “Ķīpsala”, Rīgā, notiks nozīmīgākais izglītības pasākums Latvijā – 26. Starptautiskā izglītības izstāde "SKOLA", kas ik gadu tūkstošiem jauniešu piedāvā plašu un kvalitatīvu informāciju par izglītības iespējām Latvijā un ārzemēs.

    Lasīt vairāk
  • LU 78. Starptautiskās zinātniskās konferences sekcija
    21.02.2020
    LU 78. Starptautiskās zinātniskās konferences sekcija

    Ceturtdien, 20. februārī, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā norisinājās LU 78. Starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Starpdisciplinārie pētījumi medicīnas koledžās”, kuru organizēja LU P. Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK), LU Rīgas Medicīnas koledža (LU RMK) un LU Rīgas 1. medicīnas koledža (LU R1.MK). Konferences sekcijā piedalījās koledžu studējošie, akadēmiskais personāls un darbinieki.

    Lasīt vairāk
  • Fizikālā medicīna un rehabilitācija māsas darbā - programma
    10.02.2020
    Programma "Fizikālā medicīna un rehabilitācija māsas darbā"

    Programma "Fizikālā medicīna un rehabilitācija māsas darbā"
    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža –
    Vidus prospektā 38, Bulduros, Jūrmalā,
    2020. gada 6. martā
    UZSĀKS APMĀCĪBAS
    profesionālās pilnveides izglītības programmā
    "FIZIKĀLĀ MEDICĪNA UN REHABILITĀCIJA MĀSAS DARBĀ"
    (MAKSAS PROGRAMMĀ).

    Lasīt vairāk
  • Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā - procedūra
    06.02.2020
    Iepazīsti! #1 Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā!

    Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā – sena profesija ar ļoti augstām mūsdienu prasībām

    Skaistumkopšanas pirmsākumi meklējami jau Senajā Ēģiptē tūkstošiem gadu atpakaļ pirms mūsu ēras, kad skaistuma un jaunības noslēpumi, kā arī sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu receptes bija zināmas un tika pielietotas tikai svēto tempļu priesteru lokā. Savukārt skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā kā profesija pirmoreiz tika pieminēta Senajā Grieķijā, un tas vien jau liecina par to, ka rūpes par ārējo izskatu cilvēcei bijušas aktuālas vienmēr. 

    Arī mūsdienās skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir viena no pieprasītākajām profesijām, jo tieši šīs sfēras pārstāvji ir tie, kas spēj palīdzēt atrisināt dažādas sejas un ķermeņa izskata nepilnības un ādas veselības problēmas, kā arī padarīt ādu koptu, starojošu un veselīgu, ļaujot ilgāk izbaudīt jauneklīgu izskatu.

    Tomēr tai pat laikā skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir arī viena no tām profesijām, kura daudziem asociējas ar biedējošu informāciju saistībā ar konstatētajiem higiēnas prasību pārkāpumiem skaistumkopšanas salonos daudzviet Latvijā un pastāvošajiem smagu infekciju, piemēram, C hepatīta, izplatības riskiem. Ņemot vērā to, ka daudzi, īpaši skaistā dzimuma pārstāves, vēloties iegūt ideālu izskatu, pārsvarā izvēlas lētākos pakalpojumus, sabiedrības izglītošanai veltīta pastiprināta uzmanība. 

    Tiek pastāvīgi skaidrots, kā pārliecināties, vai skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, manikīra-pedikīra jomā un citā skaistuma industrijā strādājošais ir legāls saimnieciskās darbības veicējs, un kā zināt, ka pakalpojuma sniegšanas vietā tiek ievērotas valstī reglamentētās prasības attiecībā uz higiēnu un pakalpojumu drošumu klientu veselībai.


    Kas jāzina par aktuālajām higiēnas prasībām skaistumkopšanā?

    Tāpat kā veselības – kā psihoemocionālās, tā fiziskās – uzlabošanā, arī rūpēs par savu ārieni cilvēkiem ir jānodrošina tikai un vienīgi augstākās kvalitātes pakalpojumi, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka daudzas skaistumkopšanas procedūras tiek veiktas, iedarbojoties uz ādas dziļākajiem slāņiem. Turklāt vizuālajam izskatam mūsdienās ir ļoti būtiska ietekme uz mūsu emocionālo labsajūtu un garīgo veselību. 

    Tādēļ, lai pasargātu cilvēkus no nekvalitatīvām un bieži veselībai nedrošām skaistumkopšanas manipulācijām, prasības (MK 09.10.2018. noteikumi Nr. 631) saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, – vai tas būtu manikīra-pedikīra speciālists, frizieris, masāžas procedūru veicējs vai skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā (neatkarīgi no pakalpojuma sniegšanas vietas), kļuvušas krietni precīzākas un stingrākas.

    Būtiskākās izmaiņas nosaka, ka visiem skaistumkopšanas jomas pārstāvjiem, kas nav ieguvuši profesionālo vidējo vai Pirmā līmeņa augstāko izglītību kosmetoloģijā (kvalifikāciju „Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā”) vai nav sertificētas ārstniecības personas, nepieciešams papildus iziet obligāto mācību programmu „Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības”. 

    Tāpat Veselības inspekcija izstrādājusi arī detalizētas vadlīnijas visiem skaistuma procedūru (tai skaitā tetovēšanas, mikropigmentācijas un pīrsinga) pakalpojumu nodrošinātājiem, kurās skaidroti gan veselības riski, gan higiēnas prasības darbā ar klientiem, gan telpu, to aprīkojuma un instrumentu tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas veikšanas kārtība, kā arī citi jautājumi, kas būtiski sabiedrības veselības saglabāšanā un inficēšanās risku mazināšanā.


    Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā – zināšanu un prasmju pilnveide visa profesionālā mūža garumā.

    Visiem, kas interesējas par profesiju skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un apsver domu veidot karjeru šajā jomā, būtu jārēķinās ar to, ka skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir ārstniecības persona un pakļaujas Latvijas Republikas Ārstniecības likumam. Speciālistam ir regulāri jāmācās un jāpilnveido savas prasmes un zināšanas visas savas profesionālās darbības laikā. Ja esi tam gatavs, apgūt profesiju skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā aicina Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža

    Studiju programma „Estētiskā kosmetoloģija” (kvalifikācija – Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā) ilgst trīs gadus un notiek pilna laika klātienes dienas un vakara grupās. Studijām var pieteikties visi interesenti, kas ieguvuši vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Kas ir būtiski – Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža ir viena no divām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, kur studiju programmā jau ir iekļautas mācības par aktuālajām higiēnas prasībām, līdz ar to koledžas absolventiem ar kvalifikāciju „Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā” papildu apmācības vairs nav nepieciešams iziet. 

    Programmā ietverti tādi nozīmīgi studiju priekšmeti kā Farmakoloģijas pamati, Higiēna un vides medicīna, Anatomija, Dermatoloģija, Neatliekamā palīdzība, Bioloģija, ģenētika un mikrobioloģijas pamati un citi aizraujoši studiju priekšmeti, kurus apgūstot, pavērsies plašas karjeras iespējas visdažādākajās skaistumkopšanas jomās – gan strādājot salonos, veselības aprūpes iestādēs, gan uzsākot savu uzņēmējdarbību.

    Uzzini vairāk par studiju programmu "Estētiskā kosmetoloģija": www.psk.lu.lv!

    Lasīt vairāk
  • Fotoatskats - LU PSK ziemas izlaidums 2019/2020
    03.02.2020
    LU PSK ziemas izlaidums 2019/2020

    Piektdien, 31. janvārī, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā norisinājās Medicīnas tehnoloģiju katedras studiju programmas “Podoloģija” 2019./ 2020. studiju gada ziemas izlaidums, kurā diplomus par 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību un kvalifikāciju “Podologs” saņēma P2Z kursa absolventi.

    Lasīt vairāk
  • PSK LU 2019-2020 II semestra stipendijas
    03.02.2020
    Informācija par 2019./ 2020. ak. g. 2. semestra stipendijām

    1. Pirmā Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Stipendiju piešķiršanas komisijas sēde 2019./ 2020. ak. g. 2. semestrī notiks 13.02.2020..

    2. Students, kurš vēlas pretendēt uz MINIMĀLO stipendiju (par labām sekmēm) un saņemt to laika posmā no 2020. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam (ieskaitot) – 99,60 EUR apmērā ir:

    • OBLIGĀTI jāaizpilda iesniegums stipendijas saņemšanai un jāiesniedz Diānai Bakānei – 1. korpusa 203. kabinetā (Vidus prospektā 38, Jūrmalā);
    • iesniegumus uz MINIMĀLO stipendiju (par labām sekmēm) var iesniegt no 03.02.2020. līdz 10.02.2019. plkst. 12.00!

    3. Studenti, kuri vēlas pretendēt uz VIENREIZĒJO stipendiju (par kādu no zemāk minētajiem kritērijiem), var sākt iesniegt iesniegumus ar klāt pievienotiem derīgiem dokumentiem (izziņas, derīgu apliecību kopijas). Neskatoties, uz to, ka iesniegumi ir rakstīti jau iepriekšējā semestrī, iesniegums ir jāraksta no jauna, un visi dokumenti klāt jāpievieno vēlreiz!


    Kritēriji, lai varētu pieteikties un pretendēt uz VIENREIZĒJO stipendiju ir sekojoši:

    1. Students ir invalīds;
    2. Bārenis, vai bez vecāku gādības palicis bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

    3. Studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, piešķirts trūcīgas ģimenes statuss;

    4. Studējošajam no daudzbērnu ģimenes (arī gadījumos, ja attiecīgās ģimenes bērni jau pilngadīgi, bet vismaz trīs no tiem nav vecāki par 24 gadiem un mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē);

    5. Studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.


    Uz VIENREIZĒJO stipendiju iesniegumus var iesniegt vienu reizi semestrī!


    4. Atgādinājums, ka grūtniecības atvaļinājuma laikā piešķir stipendiju, pamatojoties uz uzrakstītu iesniegumu un klāt pievienotu darbnespējas lapu vai izrakstu no ārsta, un to izmaksā uzreiz par diviem grūtniecības atvaļinājuma mēnešiem.


    5. Visas IESNIEGUMU VEIDLAPAS var:

    - saņemt 1. korpusa 203. kabinetā (Vidus prospektā 38, Jūrmalā);

    - izprintēt no koledžas mājaslapas: www.psk.lu.lv


    6. Par rezultātiem, kuriem studentiem tiek piešķirta MINIMĀLĀ stipendija, katrs studējošais tiks informēts personīgi, zvanot uz iesniegumā norādīto tālruņa numuru, sākot ar 27.02.2020..


    Studenti, kuriem tiks piešķirta VIENREIZĒJĀ stipendija, tiks informēti individuāli, zvanot uz iesniegumā norādīto telefona numuru.


    Lūdzu, ņemiet vērā, ka:

    ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz MINIMĀLO stipendiju ( par labām sekmēm), ir līdzvērtīgi sekmju rādītāji, stipendiju vispirms piešķir vadoties pēc zemāk minētajiem punktiem, tāpēc iesniedzot pieteikumu uz MINIMĀLO stipendiju, OBLIGĀTI ir jāpievieno šo faktu apliecinoši dokumenti!


    12.1. invalīdam;

    12.2. bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

    12.3. studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa norises dienu piešķirts trūcīgas ģimenes statuss;

    12.4. studējošajam no daudzbērnu ģimenes (arī gadījumos, ja attiecīgās ģimenes bērni jau pilngadīgi, bet vismaz trīs no tiem nav vecāki par 24 gadiem un mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē);

    12.5. studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.


    Ja Jums rodas kādi jautājumi, rakstiet e-pastu vai zvaniet, jautājiet!


    Diāna Bakāne,

    LU SPK Stipendiju piešķiršanas komisijas vadītāja

    (1. korpuss 203. kabinets – Vidus prospekts 38, Jūrmala)

    Mob..: 29161494

    E-pasts: dianabakane@gmail.com

    Lasīt vairāk
  • Intervija ar LU PSK docenti M. Saulīti, attēlā: Mārīte Saulīte
    09.01.2020
    Intervija ar LU PSK docenti Mārīti Saulīti

    „Medicīnā esmu jau trīsdesmit gadus, ir mainījušies darba pienākumi, darba devēji un pacientu grupas, bet savu izvēli nenožēloju ne mirkli,” tā par savu karjeras izvēli saka Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) docente un absolvente Mārīte Saulīte. Viņa lēmumu studēt medicīnu pieņēma tikai vidusskolas pēdējā klasē un turpina sevi pilnveidot visa mūža garumā. Viņa stāsta: „Pirmo reizi medicīnas skolā mācījos tūlīt pēc vidusskolas, tad sekoja dažādi profesionālās pilnveides kursi, sākumā mācījos pati, vēlāk mācīju kolēģus, līdz radās nepieciešamība studēt pedagoģiju.”

    Lasīt vairāk