Intervija ar LU PSK docenti M. Saulīti, attēlā: Mārīte Saulīte

Intervija ar LU PSK docenti Mārīti Saulīti

„Medicīnā esmu jau trīsdesmit gadus, ir mainījušies darba pienākumi, darba devēji un pacientu grupas, bet savu izvēli nenožēloju ne mirkli,” tā par savu karjeras izvēli saka Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) docente un absolvente Mārīte Saulīte. Viņa lēmumu studēt medicīnu pieņēma tikai vidusskolas pēdējā klasē un turpina sevi pilnveidot visa mūža garumā. Viņa stāsta: „Pirmo reizi medicīnas skolā mācījos tūlīt pēc vidusskolas, tad sekoja dažādi profesionālās pilnveides kursi, sākumā mācījos pati, vēlāk mācīju kolēģus, līdz radās nepieciešamība studēt pedagoģiju.”

Jautāts par to, kā M. Saulīte izvēlējas studēt studiju programmā „Podoloģija” un kā viņa kļuva par koledžas docētāju. „Tā bija likumsakarība, jo pirms programmas atvēršanas jau septiņus gadus strādāju ārstnieciskās pēdu aprūpes kabinetā kā ārstnieciskās pēdu aprūpes speciālists. Tiklīdz LU PSK tika atvērta studiju programma „Podoloģija”, tā, kolēģu pamudināta, nekavējoties iestājos koledžā, neraugoties uz to, ka biju vēl otrā kursa studente Rēzeknes Augstskolas (tagad Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Pedagoģija”. Rezultātā 2009. gadā ieguvu gan bakalaura grādu pedagoģijā, gan saņēmu podologa diplomu. Tā kā jaunajā programmā bija nepieciešami docētāji un pieredzējuši prakšu vadītāji ar atbilstošu izglītību pedagoģijā, nu jau desmit gadus mana darbavieta ir arī LU PSK,” stāsta docente.

Šobrīd M. Saulīte 2019. gada nogalē veiksmīgi aizstāvēja savu dirsertāciju par podologu karjeras vadības prasmju attīstību studiju procesā. Viņas disertācijas tēma ir ļoti aktuāla, jo šodienas mainīgajos izglītības un darba tirgus apstākļos docētājam ir ļoti būtiski sekmēt ne tikai studējošo profesionālās prasmes un kompetenci, bet arī rosināt tādu prasmju attīstību, kuras būtu noderīgas mācībās, darbā un dzīvē. Runājot par to, kā docentei izdodas apvienot darbu koledžā ar privātpraksi, zinātnisko darbību un citām aktivitātēm, viņa atklāj: „Visa pamatā ir laika plānošana, darba mīlestība un atziņa, ka dzīve ir tik piepildīta, cik paši to veidojam”.

Kopš laika, kad M. Saulīte studēja koledžā daudz kas ir mainījies. Viņa atminas: „Ir pagājuši vienpadsmit gadi, kopš absolvēju koledžu un šajā laikā tā kļuvusi krāsaināka, mājīgāka. Mainījusies arī bibliotēka un lasītava, parādījušies atpūtas stūrīši, pabeigts 4. korpusa remonts, uzlabojušies praktisko nodarbību kabineti un auditorijas. Koledža kļuvusi atvērtāka skolām, darba devējiem un sabiedrībai. Kopumā esmu studējusi daudz un visos izglītības līmeņos, tādēļ atmiņu mozaīka ir bagāta spilgtiem brīžiem un studijām LU PSK visspilgtāk atceros savu izlaidumu, kad visi 1. izlaiduma podologi saņēmām savus diplomus ar Latvijas valsts ģerboni uz vāka. Šis mirklis ir īpašs, jo visas pirmā izlaiduma absolventes bija ārstnieciskās pēdu aprūpes nozarē strādājošas, un vairāk vai mazāk pieredzējušas ārstniecības personas, kas uz to kopumā bija tiekušās gandrīz 10 gadus. Tādu prieku par saņemto izglītības dokumentu, manuprāt, koledžas administrācija vēl nebija pieredzējusi, un tik neslēptu gandarījumu turpmākajos izlaidumos vairs neesmu novērojusi”.

Viņasprāt, šobrīd koledžas studenti ir daudz atvērtāki, radošāki un drošāki, bet arī nepacietīgāki un straujāki. M. Saulīte topošajiem veselības aprūpes speciālistiem novēl: „Atcerieties, ka īstam medicīnas studentam ir jābūt ļoti atbildīgam, lai katrs pacients varētu uzticēt dārgāko, kas cilvēkam pieder – savu veselību! Lepojieties ar izvēlēto profesiju, jo nav skaistāka mērķa dzīvē, kā palīdzēt cilvēkiem un neapstāties savā izaugsmē, nav lielākas bagātības, kā zināšanas un prasmes rūpēties par savu un savu līdzcilvēku veselību!”

0
Feed