Koledža piedāvā apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā akreditētās 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības deviņās studiju programmās.

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža ir vienīgā Latvijā, kura piedāvā apgūt Medicīnas tehnoloģiju katedrā realizētās studiju programmas – “Biomedicīnas laborants”, “Radiologa asistents” un “Podoloģija”.

Vienlaikus ar pamatstudijām koledža īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas un tālākizglītības programmas veselības un sociālās aprūpes speciālistu kvalifikācijas uzturēšanai.

  • 22.01.2021
    Par LU PSK studiju procesa organizēšanu līdz 07.02.2021.

    IEVĒROJOT:

    1. 2021. gada 21. janvāra grozījumus 2020. gada 6. novembra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu";
    2. Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) 2021. gada 22. janvāra izdoto rīkojumu Nr. 1.7/11 “Par grozījumiem 11.01.2021. rīkojumā Nr. 1.7/10 “Par darba un studiju procesa organizēšanu Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža” darbiniekiem ārkārtējās situācijas laikā””,
    LU PSK un koledžas Rēzeknes filiālē līdz 2021. gada 7. februārim tiek pagarināta studiju, tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības procesa organizēšana attālinātā režīmā.

    SVARĪGI! STUDĒJOŠO IEVĒRĪBAI!
    Studējošajiem informācijai par izmaiņām studiju procesā regulāri jāseko līdzi kursa kopīgajā e-pastā un koledžas mājaslapā.

    LU PSK BIBLIOTĒKAS PIEEJAMĪBA
    LU PSK bibliotēkā līdz 07.02.2021. studējošajiem būs pieejama tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
    Kontakttālrunis: +371 20274493.

    ATGĀDINĀJUMS!
    LU PSK studējošajiem un docētājiem ir attālināta iespēja EBSCO datu bāzes izmantošanā (par piekļuves iespējām skatīt informāciju kursu kopīgajos e-pastos), kā arī citiem brīvpieejas resursiem.

    BŪSIM SAPROTOŠI UN ATBILDĪGI!
    LU PSK AICINA DARBINIEKUS UN STUDĒJOŠOS BŪT ATBILDĪGIEM, IEVĒROT ĀRKĀRTĒJĀS SITUĀCIJAS PRASĪBAS UN PIESARDZĪBAS PASĀKUMUS VĪRUSA COVID-19 IZPLATĪBAS LAIKĀ!
    Informācija par aktuālo Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

    Lasīt vairāk
  • 21.01.2021
    Intervija ar LU PSK Sociālās aprūpes katedras lektori Līgu Priedi

    Līga Priede ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Sociālās aprūpes katedras lektore, kura koledžā strādā kopš 1997. gada. Viņas izvēle savu profesionālo karjeru saistīt ar medicīnas nozari bija apzināta. Lektore stāsta: „Absolvējot vidusskolu un izvēloties nozari, kurā turpmāk strādāt, medicīna man likās tā joma, kurā varu ne tikai attīstīties, bet arī iepazīt pati sevi. Mana karjera aizsākās ar studijām feldšera (tagad ārsta palīga) profesijā, bet dzīves līkloči mani aizveda līdz darbam pirmsskolas izglītības iestādē un skolā. Kad mani bērni pieauga, radās interese par sociālo darbu. Jāsaka, ka sociālās labklājības nozare manā dzīvē ienāca kā neizpētīta un nezināma profesionālās darbības sfēra, kura bija jāiepazīst un jāizprot. Un tā tas notiek līdz pat šai dienai – turpinu iepazīt, iedziļināties un nodot zināšanas tālāk studiju programmu „Sociālā aprūpe” un „Sociālā rehabilitācija” studentiem.” 

    Viņasprāt, cilvēkiem, kas izvēlējušies strādāt sociālās labklājības jomā, jābūt radošiem, atvērtiem un drosmīgiem, bet pats būtiskākais ir nekad neapstāties savā pilnveidē un nedomāt, ka viss ir saprasts, iepazīts un zināms. Lektore uzskata, „tādas profesijas, kā sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs, vienmēr būs vajadzīgas. Šajā nozarē iegūta profesionālā izglītība ir obligāta prasība darbiniekiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus – sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju pašvaldībās un sociālās aprūpes institūcijās.”

    Runājot par to, kā lektore nonāca līdz darbam LU PSK un kas šajā laikā ir mainījies, viņa atklāj: „Varētu teikt, ka tā bija nejaušība, bet es neticu nejaušībām. Manuprāt, dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Nu jau koledžā strādāju vairāk nekā 23 gadus, kuru laikā koledža nemanot ir augusi un attīstījusies. Koledža ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī simboliski tās ir mājas un mājas mums visiem ir pašas labākās, draudzīgākās un drošākās. Tā kā mēs paši esam iesaistīti visos koledžas dzīves notikumos, gadās tā, ka kaut ko pamanām un kaut ko arī nepamanām – līdzīgi ir ar bērniem, vecāki redz, ka bērns ir paaudzies, bet neredz pašu augšanas procesu.”

    Uz jautājumu – Ja mēs vaicātu studentiem, kāda Jūs esat kā lektore, ko viņi teiktu? – viņa atbild: „Kā nu kuru reizi, ja studentiem jāraksta ieskaite, tad es esmu kontrolējoša, bet, ja ir lekcija, tad es varu būt arī atvērta un jautra. Kontrole un atbildība ir nepieciešamība šīs nozares pārstāvjiem, un tās ir prasmes, kuras cenšos ieaudzināt arī studentiem.”

    Lasīt vairāk
  • 05.01.2021
    Kvalifikācijas darbu nodošana P2Z un AM2RZ (2020/2021), IZMAIŅAS!

    Informācija Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) 2020./ 2021. akadēmiskā gada studiju programmas “Podoloģija” P2Z grupai un LU PSK Rēzeknes filiāles studiju programmas “Ārstnieciskā masāža” AM2RZ grupai.

    Lasīt vairāk
  • 14.12.2020
    LU PSK SP Ziemassvētku labdarības akcija 2020

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Studējošo pašpārvalde Adventes laikā īstenoja savu ieceri – paveikt kopīgi labu darbu, kas dotu prieku līdzcilvēkiem. Studenti, kā vadmotīvu šī gada Ziemassvētku labdarības akcijai, bija izraudzījušies vārdus: “Cilvēka sirds ir visvērtīgākais dimants uz Zemes, kas ir tik tīrs un stiprs, ka visus pārējos dārgumus spēj piepildīt ar gaismu un mīlestību.”

    Lasīt vairāk
  • 11.12.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras lektori Ingutu Grinbergu

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Ārstniecības katedras studiju programmu „Estētiskā kosmetoloģija” un „Ārstnieciskā masāža” vadītāja un lektore Inguta Grinberga atklāj, ka medicīna viņu interesējusi kopš agriem pusaudžu gadiem: „Skatījos filmas un raidījumus par medicīnu. Mājās guvu pirmās iemaņas injekciju tehnikā, „sašpricējot” visus spilvenus un liekot pārsējus ģimenes locekļiem. Man patika viss, kas bija saistīts ar medicīnu, no baltiem halātiem, procedūrām, operācijām līdz apziņai, ka vari būt daļa no tiem, kuri palīdz slimiem cilvēkiem justies labāk un piedalīties ārstēšanas procesā.”

    Lasīt vairāk
  • 07.12.2020
    ​Norisinājusies LU PSK 3. starpdisciplinārā zinātniskā konference

    Sestdien, 5. decembrī, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Medicīnas tehnoloģiju katedra sadarbībā ar Latvijas Radiogrāferu un radiologu asistentu asociāciju, biedrību “Latvijas Podologu biedrība” un Latvijas Laborantu asociāciju rīkoja trešo starpdisciplināro zinātnisko konferenci “Profesionālās kompetences mūsdienu medicīnas tehnoloģiju inovāciju laikmetā III”.

    Lasīt vairāk
  • 30.11.2020
    LU PSK dalība NORDPLUS projektā "Leļļu teātra iespējas"

    NORDPLUS projekts “Leļļu teātra iespējas” (“Network Empowering Puppetry”)
    Projekta numurs: NPHE-2019/10244
    Projekta periods: 2019-2022


    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Sociālās aprūpes katedras studiju programmu “Sociālā aprūpe” un “Sociālā rehabilitācija” studentu un lektoru komanda 2019. gada rudenī uzsāka dalību starptautiskā NORDPLUS projektā “Leļļu teātra iespējas” (“Network Empowering Puppetry”). Šī gada rudens periodā tika realizēta projekta praktiskā daļa un veikta projekta pirmā posma izvērtēšana.

    Lasīt vairāk
  • 26.11.2020
    ​LU PSK priekšaizstāvēšanas grafiks 2020/2021

    UZMANĪBU!!!
    Informācija 2. un 3. kursu studentiem.

    Lasīt vairāk
  • 20.11.2020
    Profesionālās pilnveides izglītības programma "Bērnu aprūpes pamati", PIETEIKŠANĀS IR UZSĀKTA!

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža piedāvā profesionālās pilnveides izglītības programmu "Bērnu aprūpes pamati".

    Lasīt vairāk
  • 19.11.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras lektori Leilu Korejevu

    “Cik sevi vien atceros, man vienmēr patika ārstēt visus – veikt pārsējus, injekcijas utt., bet studēt medicīnu domas nebija. Iesniedzu dokumentus medicīnas skolā kopā ar savām draudzenēm “kompānijas pēc”, kā mēdz būt šādos gadījumos, tad skolā iestājos vienīgā. Kad sākās studijas, sapratu, ka esmu trāpījusi desmitniekā. Man ļoti patika mācīties, un pārliecinājos, ka tas ir tas, ar ko es varu saistīt savu dzīvi,” tā par savas karjeras izvēli stāsta Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) lektore Leila Korejeva.

    Lasīt vairāk
  • 30.10.2020
    LU PSK dalība starpdisciplinārās konferencēs (on-line)

    Oktobra mēneša ietvaros Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK) tika pārstāvēta vairākās nozīmīgās sadarbības partneru organizētajās konferencēs. Ņemot vērā šī brīža globālos notikumus un epidemioloģisko situāciju, konferences norisinājās tiešsaistes režīmā.

    Lasīt vairāk
  • 20.10.2020
    Iepazīsti profesiju! #8 Ārstniecības persona - Māsa

    Roku higiēna ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem infekciju kontrolē

    Lasīt vairāk
  • 19.10.2020
    15. oktobris – Starptautiskā Baltā spieķa diena

    Starptautiskajā Baltā spieķa dienā, ko pasaulē ik gadu atzīmē 15. oktobrī, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Sociālās aprūpes katedras studējošie viesojās SIA "Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs".

    Lasīt vairāk
  • 16.10.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras lektori Olgu Rozentāli

    „Bērnībā un pusaudža gados man nebija sapņa savu dzīvi saistīt ar medicīnu. Tajā laikā mani interesēja rokdarbi, tāpēc Amatniecības vidusskolā ieguvu savu pirmo profesionālo izglītību ādas mākslinieciskajā apstrādē. Tālāk vēlējos studēt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, lai kļūtu par darbmācības skolotāju, bet liktenis bija lēmis savādāk. 1993. gada vasarā iestājos Rīgas 2. medicīnas skolā (tagad LU PSK), lai iegūtu medmāsas izglītību. Kāpēc? Nezinu, īsti neatceros, bet, sākot studēt medicīnu, sapratu, ka man tas ļoti patīk un interesē,” tā par savu izglītības ceļu stāsta Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Olga Rozentāle.

    Lasīt vairāk
  • 30.09.2020
    Pasaules sirds dienas aktivitātes koledžā

    Otrdien, 29. septembrī, Pasaules sirds dienā Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Ārstniecības katedras studiju programmas “Māszinības” 3. kursa studentiem bija iespēja klausīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas virsārsta akūtajā kardioķirurģijā asoc. prof. Ulda Strazdiņa vieslekciju “Kardioloģisko slimnieku aprūpe sirds mazspējas ķirurģiskā ārstēšanā”.

    Lasīt vairāk
  • 17.09.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras vadītāju Janetu Strazdiņu

    Šis studiju gads Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā (LU PSK) sācies ar pārmaiņām, t. sk., jauniem amatiem – iepazīstinām jūs ar jauno LU PSK Ārstniecības katedras un studiju programmu „Ārstniecība” un „Māszinības” vadītāju, kā arī koledžas absolventi Janetu Strazdiņu. Janeta par karjeru medicīnas nozarē sāka domāt jau vidusskolas laikā. Viņa atklāja, ka vienmēr vēlējusies palīdzēt cilvēkiem: „Es atceros, ka tad, kad vācu valodas stundās ar blakus sēdētāju bija jāveido dialogi par savu nākotnes profesiju, es jau zināju, ka vēlos apgūt māsas profesiju. Savas studijas medicīnā uzsāku Rīgas 3. medicīnas skolā, kuru likvidēja 1997. gada janvārī. Pēc skolas likvidēšanas visus studentus pievienoja Rīgas P. Stradiņa 2. medicīnas skolai (tagad LU PSK), un tā nu arī es pavisam nejauši kļuvu par šīs skolas absolventi.”

    Lasīt vairāk
  • 06.08.2020
    Intervija ar LU PSK ārējo sakaru koordinatori Aigu Graudumu

    Aiga Grauduma ir ne tikai mūsu koledžas absolvente, bet jau vairāk nekā 10 gadus ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) ārējo sakaru koordinatore un lektore. Aiga pēc ģimnāzijas absolvēšanas uzsāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un sāka strādāt Krīzes centrā ielas bērniem. Kā viņa pati saka: „Nākamais loģiskais solis bija izglītība sociālās aprūpes jomā. Tolaik mani darba kolēģi studēja P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā Jūrmalā (tagad LU PSK) un ieteica iegūt diplomu šeit. Studējot Latvijas Universitātē, uzsāku studijas arī koledžā. Pirmajā studiju kursā direktores vietniece studiju darbā Ieva Urtāne uzzināja, ka protu vācu valodu, un piedāvāja darboties ar pieredzes apmaiņas projektiem. Mācījos soli pa solim, lai apgūtu projektu veidlapu aizpildīšanu. Tā sākās mans darbs saistībā ar medicīnas nozari – studijas un darbs vienlaicīgi. Vēlāk ieguvu maģistra grādu Uzņēmējdarbības vadībā, 2005. gadā kļuvu par ārējo sakaru koordinatori un vēl aizvien pildu savus pienākumus. Ilgu periodu strādāju sociālās labklājības sistēmā, lai studentiem, vadot lekcijas koledžā, varētu sniegt arī praktisku pieredzi. Šobrīd esmu gan ārējo sakaru koordinatore, gan lektore, apvienojot gūto pieredzi veselības aprūpes un sociālās labklājības nozarē.”

    Lasīt vairāk
  • 10.07.2020
    LU PSK darba devēju novērtēta koledža - TOP 10 ieteiktāko koledžu vidū

    Jau devīto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko studiju programmu un izglītības iestāžu TOPu, kas sniedz skolu absolventiem ieskatu, kur jaunietim apgūt izvēlēto profesiju. TOPa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu, vidusskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli. Šogad viedokli izteikuši 2660 darba devēji.

    Lasīt vairāk
  • 02.07.2020
    No 01.07.2020. LU PSK vada direktore Iveta Strode

    Trešdien, 1. jūlijā, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) direktores pienākumus uzsāka pildīt Dr. med. Iveta Strode, kas koledžas vadību pārņēma no ārstes Ilgas Eriņas, kura koledžu vadīja kopš 1989. gada.

    Lasīt vairāk
  • 26.06.2020
    Iepazīsti profesiju! #7 Ārsta palīgs

    Ārsta palīgs: „Peldētprasme nebūt nenozīmē, ka neesi pakļauts noslīkšanas riskam”

    Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem slīkšana ir trešais galvenais nāves cēlonis nelaimes gadījumos cietušajiem pasaulē – tā veido ap 7% no visiem nāves gadījumiem. Ik gadu pasaulē, nespējot laikus izkļūt ārā no ūdeņiem, dzīvība izgaist ap 400 000 cilvēku, un šis skaitlis nemazinās. Diemžēl Latvija šajā ziņā nav izņēmums – arī mūsu valstī statistika ir traģiska; pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem kopš peldsezonas atklāšanas 15. maijā līdz jūlija vidum no Latvijas ūdenstilpnēm izcelti jau 40 cilvēki, un šobrīd nāves gadījumu skaits pieaudzis jau līdz 83 cilvēkiem (!).

    Kādi ir galvenie riska faktori un biežākie cēloņi slīkšanai ne tikai Latvijā, bet arī globālā mērogā, un kas būtu darāms lietas labā, lai mazinātu nāves gadījumu skaitu, skaidro Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas docētājs un feldšeris (ārsta palīgs) ar vairāk nekā 40 gadu profesionālo pieredzi Leonīds Afremovičs.

    Visbiežāk slīkst bērni, pusaudži un pieauguši vīrieši

    Savas profesionālās darbības laikā L. Afremovičs novērojis likumsakarību, proti, – jo karstāka vasara, jo slīcēju un noslīkušo cilvēku (kā arī to, kas guvuši smagas mugurkaula traumas nirstot) skaits palielinās, pat neskatoties uz labu peldētprasmi. L. Afremovičs uzsver – tas, ka cilvēks prot peldēt, nebūt nenozīmē, ka viņš nav pakļauts slīkšanas riskam. Un iemesli tam var būt visdažādākie.

    Balstoties uz pasaules statistikas datiem, ļoti liela nozīme ir cilvēka vecumam. „Viennozīmīgi, slīcēju vidū visvairāk diemžēl ir bērni, jo liela daļa neprot peldēt. Un nav vajadzīgi nekādi dziļie ūdeņi – noslīkt var gan piemājas dīķī, gan baseinā, nemaz nerunājot par upēm un ezeriem. Tāpēc vecākiem pastāvīgi tiek atgādināts – esot kādas ūdenstilpnes tuvumā kopā ar savu bērnu, nekādā gadījumā nedrīkst novērsties un atstāt savu atvasi nepieskatītu pat uz īsu mirkli!” brīdina mediķis, piekodinot, ka „ir aplami domāt, ka, nonākot bīstamā situācijā ūdenī, bērns kliegs un sauks palīgā – visbiežāk slīkšana notiek pavisam klusi un nemanāmi,” stāsta L. Afremovičs, kurš pieredzējis virkni šādu gadījumu savas ilgās profesionālās darbības laikā.

    Kā nākamo slīkšanas un noslīkšanas riskam biežāk pakļauto grupu feldšeris (ārsta palīgs) izceļ pusaudžus. Pusaudžiem ir ļoti raksturīga vēlme pierādīt sevi vienaudžu vidū. Līdz ar to, demonstrējot savus „varoņdarbus” un vēloties iegūt cieņu un apbrīnu draugu acīs, pusaudži bieži vien neaizdomājas par slīkšanas riskiem un pārvērtē savus spēkus.

    Ja salīdzina slīkšanas gadījumu skaitu vīriešu un sieviešu vidū, tad vairāk dominē vīrieši, kas skaidrojams ar to, ka vīrieši biežāk nekā sievietes mēdz peldēt dziļumā. Un situācijā, kad, piemēram, pēkšņi rodas krampji, un pamata zem kājām nav, iespējamība noturēties virs ūdens ir ļoti niecīga. Tāpat vīrieši arī salīdzinoši biežāk nodarbojas ar kādu no riskantajām ūdens sporta aktivitātēm, piemēram, sērfošanu, braukšanu ar motorlaivu lielā ātrumā, niršanu u. c. Arī nesamērīgs alkohola patēriņš, atpūšoties pie ūdens, ir biežs iemesls tam, ka cilvēks noslīkst. Ne velti ir teiciens – „jūra līdz ceļiem”.

    Pārgalvīga lēkšana ūdenī – risks palikt ratiņkrēslā visu atlikušo mūžu

    LU PSK docētājs-praktiķis atsevišķi izceļ niršanas tēmu: „Ik gadu peldsezonas sākums ārstiem-vertebrologiem ir visintensīvākais darba periods, jo cilvēki, neskatoties uz daudzajiem brīdinājumiem, tik un tā mēģina nirt, lēkt ūdenī svešās vai seklās vietās, kā rezultātā ļoti bieži tiek gūtas smagas mugurkaula traumas. Šādas traumas izraisa ārkārtīgi nelabvēlīgas sekas. Vairums cilvēku pārgalvīgas niršanas rezultātā gūst nopietnus mugurkaulu lūzumus un muguras smadzeņu škērsbojājumu, kas labākajā gadījumā rezultējas ar nespēju kustēties un palikšanu ratiņkrēslā visu atlikušo mūžu. Turklāt, jo lūzums ir augstāk, jo sliktāks ir iznākums – tad var būt paralizētas gan rokas, gan kājas.” Tāpēc L. Afremovičs aicina ļoti rūpīgi izvērtēt – vai tiešām ir vērts tā riskēt?!

    Kā mazināt negadījumu skaitu?

    Slīcēju glābšana ir ārkārtīgi nopietns pasākums, kurā jāiesaistās dažādiem dienestiem. „Ja mums būtu vairāk oficiālu peldvietu, kurās dežurē speciāli slīcēju glābšanai apmācīti glābēji, viennozīmīgi – bojā gājušo skaits būtu krietni mazāks. Bez profesionāliem glābējiem cilvēka izredzes izdzīvot nav lielas,” ir pārliecināts ārsta palīgs. ”Protams, ir cilvēki, kas, pamanot slīcēju, mēģina viņu glābt, bet, ja pie rokas nav nekādu palīglīdzekļu, piemēram, laivas, ar kuru piekļūt drošā tuvumā slīcējam vai kāda virve, koks, diemžēl nereti glābšanas misija beidzas ar to, ka viena noslīkušā vietā ir divi. Teiciens „slīcējs ķeras pie pēdējā salmiņa” ir tīra patiesība, jo slīkstošais, cīnoties par izdzīvošanu, pieķeras otram tik spēcīgi, ka tas otrs noslīkt kopā ar viņu,” skaidro ārsta palīgs, uzsverot, ka glābšanas process ir ārkārtīgi bīstams, un ne velti glābēji tam tiek īpaši apmācīti – kā cietušajam tuvoties, kā satvert, lai pats nenoslīktu, utt. Ja šādu iemaņu nav, visbiežāk iznākums ir slikts.

    Kā palīdzēt slīcējam?

    L. Afremovičs uzsver, ka vislabākais, ko var darīt situācijās, kad cilvēks redz otru slīkstam, un kad nav pieejami nekādi palīglīdzekļi, kā arī nav glābšanas iemaņu, ir vispirms izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) (nevis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), kā tas visbiežāk notiek), kam ir gan apmācīts personāls, gan piemērots aprīkojums šādām glābšanas misijām. Tikai tad kā nākamajam ir jāzvana NMPD. L. Afremovičs piebilst: „NMPD darbinieki netiek apmācīti slīcēju glābšanai, kā arī viņiem nav tam domāta aprīkojuma. Protams, izsaucot kā pirmo NMPD, dispečers savienos ar VUGD, kas specializējas šādās situācijas, bet tādējādi tiks patērēts laiks. Slīcēja glābšanā ir svarīga katra minūte.”

    Ja slīcēju tomēr izdevies izvilkt no ūdens pašu spēkiem, ļoti svarīgi ir nekavējoties sniegt pirmo palīdzību, kamēr kāds cits tajā laikā izsauc NMPD. L. Afremovičs ir pārliecināts: „Ja lielākā daļa sabiedrības apgūtu pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas, tas pavisam noteikti palīdzētu saglabāt krietni vairāk cilvēku dzīvību. Ir jārēķinās – kamēr glābšanas dienesti ierodas notikuma vietā, paiet laiks, bet palīdzība cietušajam ir nepieciešama nekavējoties. Tā kā slīkušajam cilvēkam asinīs skābekļa rezerves praktiski ir izsīkušas, veicot atdzīvināšanu ļoti svarīgi veikt gan krūškurvja kompresijas, gan mākslīgo elpināšanu, lai saglabātu cilvēka dzīvību.” Tāpat feldšeris (ārsta palīgs) brīdina, ka nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties, kā to rāda filmās – mēģināt slīkušajam izspiest no plaušām ūdeni. „Tādā veidā ne tikai tiks zaudēts laiks, bet arī pastāv risks izspiest kuņģa saturu, kas, nonākot plaušās, situāciju padarīs vēl sliktāku,” L. Afremovičs skaidro. Viens no noteicošajiem faktoriem slīcēju glābšanā ir arī zem ūdens pavadītais laiks. „Vislabākās izredzes saglabāt cilvēka dzīvību un veselību ir tad, ja šis laiks ir bijis ne ilgāks par 15 minūtēm. Savukārt, ja cietušo izdodas izvilkt no ūdens, kad viņš tur jau pabijis 25 minūtes un ilgāk, pat tad, ja izdodas atjaunot viņa sirdsdarbību, slimnīcā iznākums vienalga ir slikts, jo ir iestājušās neatgriezeniskas izmaiņas galvas smadzenēs. Vislabākie rezultāti ir, ja cilvēks zem ūdens bijis ne ilgāk par piecām līdz septiņām minūtēm, tieši tāpēc mums vajadzētu vairāk glābēju peldvietās, kas var operatīvi un profesionāli reaģēt uz situāciju,” teic ārsta palīgs.

    Ārsta palīgs – pirmais, kas novērtē pacienta stāvokli

    Ja jūti, ka vēlies palīdzēt saglabāt dzīvības cilvēkiem slīkšanas un citos nelaimes gadījumos, kur nepieciešama operatīva rīcība, kā arī tevi aizrauj medicīna, droši piesakies studijām Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kur par valsts budžeta līdzekļiem iegūsi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību studiju programmā „Ārstniecība” (kvalifikācija – Ārsta palīgs). Pēc sekmīgas studiju programmas absolvēšanas, tu ne tikai varēsi realizēt sevi kā ārsta palīgs, bet arī būsi guvis zināšanas un prasmes, kas var noderēt ikdienā, ārpus darba pienākumu pildīšanas.

    Profesija ārsta palīgs ir ļoti pieprasīta un sniedz plašas darba iespējas. Ārsta palīgs darbojas gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā kā brigādes vadītājs (tiesa gan, ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts, ko var iegūt, mācoties papildus vienu gadu) vai otrā ārstniecības persona, gan slimnīcu uzņemšanas, intensīvās terapijas un citās nodaļās. Tāpat ārsta palīgs var darboties ambulatorajā medicīnā, strādājot ģimenes ārstu praksēs gan pilsētās, gan laukos. Attālākos rajonos ārsta palīgs ir īpaši aktuāls speciālists, jo ne vienmēr pacienta veselības stāvoklis ļauj pašam tikt līdz savam ģimenes ārstam. Ārsta palīgs ir kompetents gan patstāvīgi noteikt diagnozi, gan uzsākt ārstēšanu, nozīmējot medikamentus, gan arīdzan izrakstīt darbnespējas lapu. Ģimenes ārstu praksēs ārsta palīgs ļoti bieži ir tas, kam tiek uzticēts pieņemt pacientus akūtajās stundās vai, piemēram, kad ģimenes ārsts nav pieejams.

    Kam piemērota profesija ārsta palīgs?

    Ārsta palīgs ambulatorajā medicīnā ir specialitāte, kas vairāk piemērota tiem, kam patīk stabilitāte un nosacīti mierīgs darba grafiks, piemēram, ģimenes ārstu praksēs (tomēr arī tur situācijas var būt dažādas). Savukārt, ja tuvāks ir dinamisks darbs un ir gatavība ekstremālām situācijām, var specializēties kā ārsta palīgs neatliekamajā medicīnā, kur pārsvarā neviena dežūra nelīdzinās iepriekšējai. Tāpat kā ambulatorajā medicīnā arī darbs neatliekamajā medicīnā paver plašas izvēles iespējas – ārsta palīgs var strādāt brigādē kā tās vadītājs, kā dispečeris un arī neatliekamās medicīnas nodaļā kā koordinators, kurš nosaka prioritātes, t.i., kādā secībā, cik ātri pacients tiks pie konkrētā speciālista. Ārsta palīgs neatliekamajā medicīnā bieži vien ir pirmā persona, kas novērtē pacienta veselības stāvokli.

    Tomēr, plānojot strādāt profesijā ārsta palīgs, jāņem vērā, ka darba ikdiena nav gluži tāda, kā to rāda filmās. Dzīve ir skarbāka, un ne visus cilvēkus ir iespējams izārstēt vai izglābt – medicīna nav visspēcīga, ar to jārēķinās. Tāpat arī jāsaprot, ka ārsta palīgs neveic glābšanas darbus 24 stundas diennaktī. Pārsvarā ārsta palīgs veic vairāk vai mazāk ikdienišķu darbu – strādājot ar slimiem vai negadījumos cietušiem cilvēkiem, palīdzot viņiem vai nu slimnīcā, mājās vai negadījuma vietā un izlemjot, kad pacients jāhospitalizē un uz kādu stacionāru jāved.

    Uzzini vairāk par studiju programmu ”Ārstniecība” (kvalifikāciju – Ārsta palīgs)!

    Lasīt vairāk

Studējošajiem studiju laikā ir iespēja līdzdarboties Studējošo pašpārvaldē, organizējot dažādas aktivitātes un pārstāvot studējošo intereses koledžas koleģiālajās institūcijās un darba grupās.

Uzzini vairāk

FACEBOOK SEKOTĀJI