Koledža piedāvā apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā akreditētās 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības deviņās studiju programmās.

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža ir vienīgā Latvijā, kura piedāvā apgūt Medicīnas tehnoloģiju katedrā realizētās studiju programmas – “Biomedicīnas laborants”, “Radiologa asistents” un “Podoloģija”.

Vienlaikus ar pamatstudijām koledža īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas un tālākizglītības programmas veselības un sociālās aprūpes speciālistu kvalifikācijas uzturēšanai.

  • 11.02.2021
    Intervija ar LU PSK bibliotēkas vadītāju Daci Lagzdiņu

    Jūrmalniece Dace Lagzdiņa jau vairākus gadus ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas bibliotēkas vadītāja, kuras ceļš līdz koledžai bijis pieredzes bagāts un līkumots. Absolvējusi J. Vītola Latvijas valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti, Dace savas darba gaitas uzsāka Liepājā. Kā viņa pati stāsta: „Liepājas vējš un Baltijas jūra uzpilda katru ar lielu enerģiju un dzīvesprieku. Mans darbs vienmēr bija saistīts ar kultūru un izglītību un deva man lielisku iespēju tikties ar radošām personībām – aktieriem, mūziķiem, māksliniekiem, rakstniekiem un izciliem kultūras darbiniekiem. Tas viss mani veidoja kā personību. 2000. gadā atgriezos savā dzimtajā pilsētā – Jūrmalā un sāku strādāt Pumpuru vidusskolā par ārpusklases darba organizatoru. Lai varētu strādāt skolā, atkal vajadzēja mācīties, un es iestājos Latvijas Universitātē, kur ieguvu maģistra grādu pedagoģijā. Darba pienākumu skolā bija daudz, bet darbs bija interesants, radošs un prasīja lielas organizatora prasmes, tomēr man gribējās savā dzīvē kaut ko pamainīt, un tā kā esmu liela grāmatu lasītāja klusībā domāju, ka jauki būtu strādāt bibliotēkā. Šī sapņa vadīta, es atkal iestājos Latvijas Universitātē, lai apgūtu bibliotekāra profesiju. Un mans sapnis piepildījās – pavisam negaidīti saņēmu piedāvājumu no direktores Ilgas Eriņas un nu jau piecus gadus mana darbavieta ir LU PSK.”


    Runājot par to, kāds ir bibliotēkas vadītājas ikdienas darbs, viņa atbildi: „Darbs ir interesants, tas prasa zināšanas, labas komunikāciju prasmes, vēlmi apgūt visu jauno un būt lietas kursā par jaunāko literatūru, kā arī sadarboties ar katedru vadītājiem un docētājiem. Protams, tie kuriem visvairāk esam vajadzīgi, ir mūsu studenti. Viņiem mēs sniedzam tematiskās un bibliogrāfiskās uzziņas, konsultācijas par elektronisko katalogu izmantošanu un apmācības informācijas meklēšanā. Mūsu bibliotēka ir ļoti mājīga, to ikdienā apmeklē daudz studentu, protams, šobrīd mazāk, bet tas ir pašsaprotami, ņemot vērā situāciju valstī.”

    Dace uzskata, ka LU PSK bibliotēkas resursu piedāvājums ir pietiekošs. To attīstot arī paši bibliotēkas lietotāji. Mācību literatūra pieejama angļu, vācu, krievu un latviešu valodā. Bibliotēkas krājuma resursu papildināšana notiek sadarbībā ar grāmatu izdevniecībām Latvijā un ārzemēs. Kopš 2018. gada tiek abonēta elektroniskā datu bāze „EBSCO” – daudznozaru e-grāmatu, e-žurnālu un citu e-resursu platforma, kas sastāv no vairākām pilnu tekstu un apskatu datubāzēm. Tā esot lielisks palīgs studiju procesā.

    Runājot par koledžas studentiem, bibliotēkas vadītāja atzīst, ka LU PSK studenti ir ļoti patīkami un studēt griboši. „Tieši tādi, kādiem jābūt cilvēkiem, kuri izvēlējušies savu turpmāko dzīvi saistīt ar veselības aprūpi un sociālo labklājību. Gribu novēlēt viņiem nekad nezaudēt ticību saviem spēkiem, pilnveidoties un būt krietniem cilvēkiem!”

    Lasīt vairāk
  • kompensācijas ārstniecības personām Rīgā
    09.02.2021
    Finansiāls atbalsts jaunajiem speciālistiem (Rīgā)

    Māsas, māsu palīgi un ārstu palīgi, ja strādās slimnīcā vai NMPD Rīgā, var pieteikties naudas kompensācijai.

    Lasīt vairāk
  • Uzmanību Covid19
    08.02.2021
    Par LU PSK studiju procesa organizēšanu līdz 06.04.2021.

    IEVĒROJOT:

    1. Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 74, ar kuru izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”,
    2. Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) 2021. gada 8. februāra izdoto rīkojumu Nr. 1.7/17 “Par studiju un darba procesa organizēšanu Latvijas Universitātes aģentūrā “Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža” ārkārtējās situācijas laikā”,
    3. valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus un ierobežojumus,

    LU PSK un koledžas Rēzeknes filiālē līdz 2021. gada 6. aprīlim tiek pagarināta studiju, tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības procesa organizēšana attālinātā režīmā, ar šādiem izņēmumiem:

    • Klātienē pieļaujama studiju programmu "Māszinības" ar kvalifikāciju māsa (vispārējās aprūpes māsa) un "Ārstniecība" ar kvalifikāciju ārsta palīgs 3. studiju gada praktiskās daļas apguve, kura nepieciešama kvalifikācijas ieguvei;
    • Klātienē pieļaujama studiju programmas "Ārstniecība" ar kvalifikāciju ārsta palīgs 2. studiju gada praktiskās daļas apguve, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei;
    • Klātienē klīniskās prakses notiek, ievērojot ārstniecības iestāžu noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības;
    • Individuāla praktiskās daļas apguve pieļaujama tām studiju programmām, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei 2021. gada pirmajā līdz trešajā ceturksnī un kuru nav iespējams veikt attālināti, ja tās norises laikā ir iespējams ievērot divu metru distanci un novērst saskarsmi ar citiem studējošiem;
    • Bibliotēka studējošajiem ir pieejama pēc iepriekšēja pieraksta, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.

    SVARĪGI! STUDĒJOŠO IEVĒRĪBAI!
    Studējošajiem informācijai par izmaiņām studiju procesā regulāri jāseko līdzi kursa kopīgajā e-pastā un koledžas mājaslapā.

    LU PSK BIBLIOTĒKAS PIEEJAMĪBA
    LU PSK bibliotēkā līdz 06.04.2021. studējošajiem būs pieejama tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Kontakttālrunis: +371 20274493.

    ATGĀDINĀJUMS!
    LU PSK studējošajiem un docētājiem ir attālināta iespēja EBSCO datu bāzes izmantošanā (par piekļuves iespējām skatīt informāciju kursu kopīgajos e-pastos), kā arī citiem brīvpieejas resursiem.

    BŪSIM SAPROTOŠI UN ATBILDĪGI!
    LU PSK AICINA DARBINIEKUS UN STUDĒJOŠOS BŪT ATBILDĪGIEM, IEVĒROT ĀRKĀRTĒJĀS SITUĀCIJAS PRASĪBAS UN PIESARDZĪBAS PASĀKUMUS VĪRUSA COVID-19 IZPLATĪBAS LAIKĀ!

    Informācija par aktuālo Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

    Lasīt vairāk
  • lektore Līga Priede
    21.01.2021
    Intervija ar LU PSK Sociālās aprūpes katedras lektori Līgu Priedi

    Līga Priede ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Sociālās aprūpes katedras lektore, kura koledžā strādā kopš 1997. gada. Viņas izvēle savu profesionālo karjeru saistīt ar medicīnas nozari bija apzināta. Lektore stāsta: „Absolvējot vidusskolu un izvēloties nozari, kurā turpmāk strādāt, medicīna man likās tā joma, kurā varu ne tikai attīstīties, bet arī iepazīt pati sevi. Mana karjera aizsākās ar studijām feldšera (tagad ārsta palīga) profesijā, bet dzīves līkloči mani aizveda līdz darbam pirmsskolas izglītības iestādē un skolā. Kad mani bērni pieauga, radās interese par sociālo darbu. Jāsaka, ka sociālās labklājības nozare manā dzīvē ienāca kā neizpētīta un nezināma profesionālās darbības sfēra, kura bija jāiepazīst un jāizprot. Un tā tas notiek līdz pat šai dienai – turpinu iepazīt, iedziļināties un nodot zināšanas tālāk studiju programmu „Sociālā aprūpe” un „Sociālā rehabilitācija” studentiem.” 

    Viņasprāt, cilvēkiem, kas izvēlējušies strādāt sociālās labklājības jomā, jābūt radošiem, atvērtiem un drosmīgiem, bet pats būtiskākais ir nekad neapstāties savā pilnveidē un nedomāt, ka viss ir saprasts, iepazīts un zināms. Lektore uzskata, „tādas profesijas, kā sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs, vienmēr būs vajadzīgas. Šajā nozarē iegūta profesionālā izglītība ir obligāta prasība darbiniekiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus – sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju pašvaldībās un sociālās aprūpes institūcijās.”

    Runājot par to, kā lektore nonāca līdz darbam LU PSK un kas šajā laikā ir mainījies, viņa atklāj: „Varētu teikt, ka tā bija nejaušība, bet es neticu nejaušībām. Manuprāt, dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Nu jau koledžā strādāju vairāk nekā 23 gadus, kuru laikā koledža nemanot ir augusi un attīstījusies. Koledža ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī simboliski tās ir mājas un mājas mums visiem ir pašas labākās, draudzīgākās un drošākās. Tā kā mēs paši esam iesaistīti visos koledžas dzīves notikumos, gadās tā, ka kaut ko pamanām un kaut ko arī nepamanām – līdzīgi ir ar bērniem, vecāki redz, ka bērns ir paaudzies, bet neredz pašu augšanas procesu.”

    Uz jautājumu – Ja mēs vaicātu studentiem, kāda Jūs esat kā lektore, ko viņi teiktu? – viņa atbild: „Kā nu kuru reizi, ja studentiem jāraksta ieskaite, tad es esmu kontrolējoša, bet, ja ir lekcija, tad es varu būt arī atvērta un jautra. Kontrole un atbildība ir nepieciešamība šīs nozares pārstāvjiem, un tās ir prasmes, kuras cenšos ieaudzināt arī studentiem.”

    Lasīt vairāk
  • Labdarības akcija
    14.12.2020
    LU PSK SP Ziemassvētku labdarības akcija 2020

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Studējošo pašpārvalde Adventes laikā īstenoja savu ieceri – paveikt kopīgi labu darbu, kas dotu prieku līdzcilvēkiem. Studenti, kā vadmotīvu šī gada Ziemassvētku labdarības akcijai, bija izraudzījušies vārdus: “Cilvēka sirds ir visvērtīgākais dimants uz Zemes, kas ir tik tīrs un stiprs, ka visus pārējos dārgumus spēj piepildīt ar gaismu un mīlestību.”

    Lasīt vairāk
  • lektore Inguta Grinberga
    11.12.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras lektori Ingutu Grinbergu

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Ārstniecības katedras studiju programmu „Estētiskā kosmetoloģija” un „Ārstnieciskā masāža” vadītāja un lektore Inguta Grinberga atklāj, ka medicīna viņu interesējusi kopš agriem pusaudžu gadiem: „Skatījos filmas un raidījumus par medicīnu. Mājās guvu pirmās iemaņas injekciju tehnikā, „sašpricējot” visus spilvenus un liekot pārsējus ģimenes locekļiem. Man patika viss, kas bija saistīts ar medicīnu, no baltiem halātiem, procedūrām, operācijām līdz apziņai, ka vari būt daļa no tiem, kuri palīdz slimiem cilvēkiem justies labāk un piedalīties ārstēšanas procesā.”

    Lasīt vairāk
  • zinātniskā konference
    07.12.2020
    ​Norisinājusies LU PSK 3. starpdisciplinārā zinātniskā konference

    Sestdien, 5. decembrī, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Medicīnas tehnoloģiju katedra sadarbībā ar Latvijas Radiogrāferu un radiologu asistentu asociāciju, biedrību “Latvijas Podologu biedrība” un Latvijas Laborantu asociāciju rīkoja trešo starpdisciplināro zinātnisko konferenci “Profesionālās kompetences mūsdienu medicīnas tehnoloģiju inovāciju laikmetā III”.

    Lasīt vairāk
  • Leļļu teātra iespējas
    30.11.2020
    LU PSK dalība NORDPLUS projektā "Leļļu teātra iespējas"

    NORDPLUS projekts “Leļļu teātra iespējas” (“Network Empowering Puppetry”)
    Projekta numurs: NPHE-2019/10244
    Projekta periods: 2019-2022


    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Sociālās aprūpes katedras studiju programmu “Sociālā aprūpe” un “Sociālā rehabilitācija” studentu un lektoru komanda 2019. gada rudenī uzsāka dalību starptautiskā NORDPLUS projektā “Leļļu teātra iespējas” (“Network Empowering Puppetry”). Šī gada rudens periodā tika realizēta projekta praktiskā daļa un veikta projekta pirmā posma izvērtēšana.

    Lasīt vairāk
  • Bērnu aprūpes pamati
    20.11.2020
    Profesionālās pilnveides izglītības programma "Bērnu aprūpes pamati", PIETEIKŠANĀS IR UZSĀKTA!

    Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža piedāvā profesionālās pilnveides izglītības programmu "Bērnu aprūpes pamati".

    Lasīt vairāk
  • dalība starpdisciplinārās konferencēs
    30.10.2020
    LU PSK dalība starpdisciplinārās konferencēs (on-line)

    Oktobra mēneša ietvaros Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK) tika pārstāvēta vairākās nozīmīgās sadarbības partneru organizētajās konferencēs. Ņemot vērā šī brīža globālos notikumus un epidemioloģisko situāciju, konferences norisinājās tiešsaistes režīmā.

    Lasīt vairāk
  • 16.10.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras lektori Olgu Rozentāli

    „Bērnībā un pusaudža gados man nebija sapņa savu dzīvi saistīt ar medicīnu. Tajā laikā mani interesēja rokdarbi, tāpēc Amatniecības vidusskolā ieguvu savu pirmo profesionālo izglītību ādas mākslinieciskajā apstrādē. Tālāk vēlējos studēt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, lai kļūtu par darbmācības skolotāju, bet liktenis bija lēmis savādāk. 1993. gada vasarā iestājos Rīgas 2. medicīnas skolā (tagad LU PSK), lai iegūtu medmāsas izglītību. Kāpēc? Nezinu, īsti neatceros, bet, sākot studēt medicīnu, sapratu, ka man tas ļoti patīk un interesē,” tā par savu izglītības ceļu stāsta Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Olga Rozentāle.

    Lasīt vairāk
  • 30.09.2020
    Pasaules sirds dienas aktivitātes koledžā

    Otrdien, 29. septembrī, Pasaules sirds dienā Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) Ārstniecības katedras studiju programmas “Māszinības” 3. kursa studentiem bija iespēja klausīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas virsārsta akūtajā kardioķirurģijā asoc. prof. Ulda Strazdiņa vieslekciju “Kardioloģisko slimnieku aprūpe sirds mazspējas ķirurģiskā ārstēšanā”.

    Lasīt vairāk
  • 17.09.2020
    Intervija ar LU PSK Ārstniecības katedras vadītāju Janetu Strazdiņu

    Šis studiju gads Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā (LU PSK) sācies ar pārmaiņām, t. sk., jauniem amatiem – iepazīstinām jūs ar jauno LU PSK Ārstniecības katedras un studiju programmu „Ārstniecība” un „Māszinības” vadītāju, kā arī koledžas absolventi Janetu Strazdiņu. Janeta par karjeru medicīnas nozarē sāka domāt jau vidusskolas laikā. Viņa atklāja, ka vienmēr vēlējusies palīdzēt cilvēkiem: „Es atceros, ka tad, kad vācu valodas stundās ar blakus sēdētāju bija jāveido dialogi par savu nākotnes profesiju, es jau zināju, ka vēlos apgūt māsas profesiju. Savas studijas medicīnā uzsāku Rīgas 3. medicīnas skolā, kuru likvidēja 1997. gada janvārī. Pēc skolas likvidēšanas visus studentus pievienoja Rīgas P. Stradiņa 2. medicīnas skolai (tagad LU PSK), un tā nu arī es pavisam nejauši kļuvu par šīs skolas absolventi.”

    Lasīt vairāk
  • 06.08.2020
    Intervija ar LU PSK ārējo sakaru koordinatori Aigu Graudumu

    Aiga Grauduma ir ne tikai mūsu koledžas absolvente, bet jau vairāk nekā 10 gadus ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) ārējo sakaru koordinatore un lektore. Aiga pēc ģimnāzijas absolvēšanas uzsāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un sāka strādāt Krīzes centrā ielas bērniem. Kā viņa pati saka: „Nākamais loģiskais solis bija izglītība sociālās aprūpes jomā. Tolaik mani darba kolēģi studēja P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā Jūrmalā (tagad LU PSK) un ieteica iegūt diplomu šeit. Studējot Latvijas Universitātē, uzsāku studijas arī koledžā. Pirmajā studiju kursā direktores vietniece studiju darbā Ieva Urtāne uzzināja, ka protu vācu valodu, un piedāvāja darboties ar pieredzes apmaiņas projektiem. Mācījos soli pa solim, lai apgūtu projektu veidlapu aizpildīšanu. Tā sākās mans darbs saistībā ar medicīnas nozari – studijas un darbs vienlaicīgi. Vēlāk ieguvu maģistra grādu Uzņēmējdarbības vadībā, 2005. gadā kļuvu par ārējo sakaru koordinatori un vēl aizvien pildu savus pienākumus. Ilgu periodu strādāju sociālās labklājības sistēmā, lai studentiem, vadot lekcijas koledžā, varētu sniegt arī praktisku pieredzi. Šobrīd esmu gan ārējo sakaru koordinatore, gan lektore, apvienojot gūto pieredzi veselības aprūpes un sociālās labklājības nozarē.”

    Lasīt vairāk
  • 10.07.2020
    LU PSK darba devēju novērtēta koledža - TOP 10 ieteiktāko koledžu vidū

    Jau devīto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko studiju programmu un izglītības iestāžu TOPu, kas sniedz skolu absolventiem ieskatu, kur jaunietim apgūt izvēlēto profesiju. TOPa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu, vidusskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli. Šogad viedokli izteikuši 2660 darba devēji.

    Lasīt vairāk
  • 02.07.2020
    No 01.07.2020. LU PSK vada direktore Iveta Strode

    Trešdien, 1. jūlijā, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) direktores pienākumus uzsāka pildīt Dr. med. Iveta Strode, kas koledžas vadību pārņēma no ārstes Ilgas Eriņas, kura koledžu vadīja kopš 1989. gada.

    Lasīt vairāk
  • 26.06.2020
    Iepazīsti profesiju! #7 Ārsta palīgs

    Ārsta palīgs: „Peldētprasme nebūt nenozīmē, ka neesi pakļauts noslīkšanas riskam”

    Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem slīkšana ir trešais galvenais nāves cēlonis nelaimes gadījumos cietušajiem pasaulē – tā veido ap 7% no visiem nāves gadījumiem. Ik gadu pasaulē, nespējot laikus izkļūt ārā no ūdeņiem, dzīvība izgaist ap 400 000 cilvēku, un šis skaitlis nemazinās. Diemžēl Latvija šajā ziņā nav izņēmums – arī mūsu valstī statistika ir traģiska; pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem kopš peldsezonas atklāšanas 15. maijā līdz jūlija vidum no Latvijas ūdenstilpnēm izcelti jau 40 cilvēki, un šobrīd nāves gadījumu skaits pieaudzis jau līdz 83 cilvēkiem (!).

    Kādi ir galvenie riska faktori un biežākie cēloņi slīkšanai ne tikai Latvijā, bet arī globālā mērogā, un kas būtu darāms lietas labā, lai mazinātu nāves gadījumu skaitu, skaidro Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas docētājs un feldšeris (ārsta palīgs) ar vairāk nekā 40 gadu profesionālo pieredzi Leonīds Afremovičs.

    Visbiežāk slīkst bērni, pusaudži un pieauguši vīrieši

    Savas profesionālās darbības laikā L. Afremovičs novērojis likumsakarību, proti, – jo karstāka vasara, jo slīcēju un noslīkušo cilvēku (kā arī to, kas guvuši smagas mugurkaula traumas nirstot) skaits palielinās, pat neskatoties uz labu peldētprasmi. L. Afremovičs uzsver – tas, ka cilvēks prot peldēt, nebūt nenozīmē, ka viņš nav pakļauts slīkšanas riskam. Un iemesli tam var būt visdažādākie.

    Balstoties uz pasaules statistikas datiem, ļoti liela nozīme ir cilvēka vecumam. „Viennozīmīgi, slīcēju vidū visvairāk diemžēl ir bērni, jo liela daļa neprot peldēt. Un nav vajadzīgi nekādi dziļie ūdeņi – noslīkt var gan piemājas dīķī, gan baseinā, nemaz nerunājot par upēm un ezeriem. Tāpēc vecākiem pastāvīgi tiek atgādināts – esot kādas ūdenstilpnes tuvumā kopā ar savu bērnu, nekādā gadījumā nedrīkst novērsties un atstāt savu atvasi nepieskatītu pat uz īsu mirkli!” brīdina mediķis, piekodinot, ka „ir aplami domāt, ka, nonākot bīstamā situācijā ūdenī, bērns kliegs un sauks palīgā – visbiežāk slīkšana notiek pavisam klusi un nemanāmi,” stāsta L. Afremovičs, kurš pieredzējis virkni šādu gadījumu savas ilgās profesionālās darbības laikā.

    Kā nākamo slīkšanas un noslīkšanas riskam biežāk pakļauto grupu feldšeris (ārsta palīgs) izceļ pusaudžus. Pusaudžiem ir ļoti raksturīga vēlme pierādīt sevi vienaudžu vidū. Līdz ar to, demonstrējot savus „varoņdarbus” un vēloties iegūt cieņu un apbrīnu draugu acīs, pusaudži bieži vien neaizdomājas par slīkšanas riskiem un pārvērtē savus spēkus.

    Ja salīdzina slīkšanas gadījumu skaitu vīriešu un sieviešu vidū, tad vairāk dominē vīrieši, kas skaidrojams ar to, ka vīrieši biežāk nekā sievietes mēdz peldēt dziļumā. Un situācijā, kad, piemēram, pēkšņi rodas krampji, un pamata zem kājām nav, iespējamība noturēties virs ūdens ir ļoti niecīga. Tāpat vīrieši arī salīdzinoši biežāk nodarbojas ar kādu no riskantajām ūdens sporta aktivitātēm, piemēram, sērfošanu, braukšanu ar motorlaivu lielā ātrumā, niršanu u. c. Arī nesamērīgs alkohola patēriņš, atpūšoties pie ūdens, ir biežs iemesls tam, ka cilvēks noslīkst. Ne velti ir teiciens – „jūra līdz ceļiem”.

    Pārgalvīga lēkšana ūdenī – risks palikt ratiņkrēslā visu atlikušo mūžu

    LU PSK docētājs-praktiķis atsevišķi izceļ niršanas tēmu: „Ik gadu peldsezonas sākums ārstiem-vertebrologiem ir visintensīvākais darba periods, jo cilvēki, neskatoties uz daudzajiem brīdinājumiem, tik un tā mēģina nirt, lēkt ūdenī svešās vai seklās vietās, kā rezultātā ļoti bieži tiek gūtas smagas mugurkaula traumas. Šādas traumas izraisa ārkārtīgi nelabvēlīgas sekas. Vairums cilvēku pārgalvīgas niršanas rezultātā gūst nopietnus mugurkaulu lūzumus un muguras smadzeņu škērsbojājumu, kas labākajā gadījumā rezultējas ar nespēju kustēties un palikšanu ratiņkrēslā visu atlikušo mūžu. Turklāt, jo lūzums ir augstāk, jo sliktāks ir iznākums – tad var būt paralizētas gan rokas, gan kājas.” Tāpēc L. Afremovičs aicina ļoti rūpīgi izvērtēt – vai tiešām ir vērts tā riskēt?!

    Kā mazināt negadījumu skaitu?

    Slīcēju glābšana ir ārkārtīgi nopietns pasākums, kurā jāiesaistās dažādiem dienestiem. „Ja mums būtu vairāk oficiālu peldvietu, kurās dežurē speciāli slīcēju glābšanai apmācīti glābēji, viennozīmīgi – bojā gājušo skaits būtu krietni mazāks. Bez profesionāliem glābējiem cilvēka izredzes izdzīvot nav lielas,” ir pārliecināts ārsta palīgs. ”Protams, ir cilvēki, kas, pamanot slīcēju, mēģina viņu glābt, bet, ja pie rokas nav nekādu palīglīdzekļu, piemēram, laivas, ar kuru piekļūt drošā tuvumā slīcējam vai kāda virve, koks, diemžēl nereti glābšanas misija beidzas ar to, ka viena noslīkušā vietā ir divi. Teiciens „slīcējs ķeras pie pēdējā salmiņa” ir tīra patiesība, jo slīkstošais, cīnoties par izdzīvošanu, pieķeras otram tik spēcīgi, ka tas otrs noslīkt kopā ar viņu,” skaidro ārsta palīgs, uzsverot, ka glābšanas process ir ārkārtīgi bīstams, un ne velti glābēji tam tiek īpaši apmācīti – kā cietušajam tuvoties, kā satvert, lai pats nenoslīktu, utt. Ja šādu iemaņu nav, visbiežāk iznākums ir slikts.

    Kā palīdzēt slīcējam?

    L. Afremovičs uzsver, ka vislabākais, ko var darīt situācijās, kad cilvēks redz otru slīkstam, un kad nav pieejami nekādi palīglīdzekļi, kā arī nav glābšanas iemaņu, ir vispirms izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) (nevis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), kā tas visbiežāk notiek), kam ir gan apmācīts personāls, gan piemērots aprīkojums šādām glābšanas misijām. Tikai tad kā nākamajam ir jāzvana NMPD. L. Afremovičs piebilst: „NMPD darbinieki netiek apmācīti slīcēju glābšanai, kā arī viņiem nav tam domāta aprīkojuma. Protams, izsaucot kā pirmo NMPD, dispečers savienos ar VUGD, kas specializējas šādās situācijas, bet tādējādi tiks patērēts laiks. Slīcēja glābšanā ir svarīga katra minūte.”

    Ja slīcēju tomēr izdevies izvilkt no ūdens pašu spēkiem, ļoti svarīgi ir nekavējoties sniegt pirmo palīdzību, kamēr kāds cits tajā laikā izsauc NMPD. L. Afremovičs ir pārliecināts: „Ja lielākā daļa sabiedrības apgūtu pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas, tas pavisam noteikti palīdzētu saglabāt krietni vairāk cilvēku dzīvību. Ir jārēķinās – kamēr glābšanas dienesti ierodas notikuma vietā, paiet laiks, bet palīdzība cietušajam ir nepieciešama nekavējoties. Tā kā slīkušajam cilvēkam asinīs skābekļa rezerves praktiski ir izsīkušas, veicot atdzīvināšanu ļoti svarīgi veikt gan krūškurvja kompresijas, gan mākslīgo elpināšanu, lai saglabātu cilvēka dzīvību.” Tāpat feldšeris (ārsta palīgs) brīdina, ka nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties, kā to rāda filmās – mēģināt slīkušajam izspiest no plaušām ūdeni. „Tādā veidā ne tikai tiks zaudēts laiks, bet arī pastāv risks izspiest kuņģa saturu, kas, nonākot plaušās, situāciju padarīs vēl sliktāku,” L. Afremovičs skaidro. Viens no noteicošajiem faktoriem slīcēju glābšanā ir arī zem ūdens pavadītais laiks. „Vislabākās izredzes saglabāt cilvēka dzīvību un veselību ir tad, ja šis laiks ir bijis ne ilgāks par 15 minūtēm. Savukārt, ja cietušo izdodas izvilkt no ūdens, kad viņš tur jau pabijis 25 minūtes un ilgāk, pat tad, ja izdodas atjaunot viņa sirdsdarbību, slimnīcā iznākums vienalga ir slikts, jo ir iestājušās neatgriezeniskas izmaiņas galvas smadzenēs. Vislabākie rezultāti ir, ja cilvēks zem ūdens bijis ne ilgāk par piecām līdz septiņām minūtēm, tieši tāpēc mums vajadzētu vairāk glābēju peldvietās, kas var operatīvi un profesionāli reaģēt uz situāciju,” teic ārsta palīgs.

    Ārsta palīgs – pirmais, kas novērtē pacienta stāvokli

    Ja jūti, ka vēlies palīdzēt saglabāt dzīvības cilvēkiem slīkšanas un citos nelaimes gadījumos, kur nepieciešama operatīva rīcība, kā arī tevi aizrauj medicīna, droši piesakies studijām Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kur par valsts budžeta līdzekļiem iegūsi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību studiju programmā „Ārstniecība” (kvalifikācija – Ārsta palīgs). Pēc sekmīgas studiju programmas absolvēšanas, tu ne tikai varēsi realizēt sevi kā ārsta palīgs, bet arī būsi guvis zināšanas un prasmes, kas var noderēt ikdienā, ārpus darba pienākumu pildīšanas.

    Profesija ārsta palīgs ir ļoti pieprasīta un sniedz plašas darba iespējas. Ārsta palīgs darbojas gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā kā brigādes vadītājs (tiesa gan, ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts, ko var iegūt, mācoties papildus vienu gadu) vai otrā ārstniecības persona, gan slimnīcu uzņemšanas, intensīvās terapijas un citās nodaļās. Tāpat ārsta palīgs var darboties ambulatorajā medicīnā, strādājot ģimenes ārstu praksēs gan pilsētās, gan laukos. Attālākos rajonos ārsta palīgs ir īpaši aktuāls speciālists, jo ne vienmēr pacienta veselības stāvoklis ļauj pašam tikt līdz savam ģimenes ārstam. Ārsta palīgs ir kompetents gan patstāvīgi noteikt diagnozi, gan uzsākt ārstēšanu, nozīmējot medikamentus, gan arīdzan izrakstīt darbnespējas lapu. Ģimenes ārstu praksēs ārsta palīgs ļoti bieži ir tas, kam tiek uzticēts pieņemt pacientus akūtajās stundās vai, piemēram, kad ģimenes ārsts nav pieejams.

    Kam piemērota profesija ārsta palīgs?

    Ārsta palīgs ambulatorajā medicīnā ir specialitāte, kas vairāk piemērota tiem, kam patīk stabilitāte un nosacīti mierīgs darba grafiks, piemēram, ģimenes ārstu praksēs (tomēr arī tur situācijas var būt dažādas). Savukārt, ja tuvāks ir dinamisks darbs un ir gatavība ekstremālām situācijām, var specializēties kā ārsta palīgs neatliekamajā medicīnā, kur pārsvarā neviena dežūra nelīdzinās iepriekšējai. Tāpat kā ambulatorajā medicīnā arī darbs neatliekamajā medicīnā paver plašas izvēles iespējas – ārsta palīgs var strādāt brigādē kā tās vadītājs, kā dispečeris un arī neatliekamās medicīnas nodaļā kā koordinators, kurš nosaka prioritātes, t.i., kādā secībā, cik ātri pacients tiks pie konkrētā speciālista. Ārsta palīgs neatliekamajā medicīnā bieži vien ir pirmā persona, kas novērtē pacienta veselības stāvokli.

    Tomēr, plānojot strādāt profesijā ārsta palīgs, jāņem vērā, ka darba ikdiena nav gluži tāda, kā to rāda filmās. Dzīve ir skarbāka, un ne visus cilvēkus ir iespējams izārstēt vai izglābt – medicīna nav visspēcīga, ar to jārēķinās. Tāpat arī jāsaprot, ka ārsta palīgs neveic glābšanas darbus 24 stundas diennaktī. Pārsvarā ārsta palīgs veic vairāk vai mazāk ikdienišķu darbu – strādājot ar slimiem vai negadījumos cietušiem cilvēkiem, palīdzot viņiem vai nu slimnīcā, mājās vai negadījuma vietā un izlemjot, kad pacients jāhospitalizē un uz kādu stacionāru jāved.

    Uzzini vairāk par studiju programmu ”Ārstniecība” (kvalifikāciju – Ārsta palīgs)!

    Lasīt vairāk
  • 29.05.2020
    Iepazīsti profesiju! #6 Biomedicīnas laborants

    Biomedicīnas laborants – dinamiska, atbildīga un augsti pieprasīta profesija

    Saistībā ar paaudžu maiņu daudzās Latvijas veselības aprūpes jomās vērojams būtisks kvalificētu speciālistu trūkums. Turklāt medicīnā regulāri ienāk arvien jaunas tehnoloģijas, tiek īstenotas dažādas pētījumu programmas, parādās jaunas ārstniecības un diagnostikas metodes, kā arī papildinās veselības aprūpes iestāžu klāsts. Viena no jomām, kurā šobrīd ir ļoti augsts pieprasījums pēc kompetentiem un darba tirgū konkurētspējīgiem speciālistiem, ir laboratorā izmeklēšana, kurā milzīga atbildība gulstas uz tāda speciālista kā biomedicīnas laborants pleciem. Iepazīsti profesiju un izvērtē – varbūt tieši tev šī specialitāte ir labi piemērota?Kādus uzdevumus veic biomedicīnas laborants?

    Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kas veic no cilvēka iegūta bioloģiskā materiāla laboratoriskos izmeklējumus dažādās valsts un privātajās veselības iestādēs ar mērķi nodrošināt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu medicīnu – pacientu saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu. Labi zināms, ka ārsts, komunicējot ar pacientu un izmeklējot viņu, var izvirzīt tikai hipotēzes par veselības traucējumiem, ar kuriem pacients, iespējams, saskāries, tomēr, lai šīs hipotēzes apstiprinātu vai noraidītu un uzstādītu precīzu diagnozi, no kuras būs atkarīga ārstniecības gaita un pacienta veselības stāvoklis, ārstam ir nepieciešama detalizēta un precīza informācija par izmaiņām pacienta organismā. Biomedicīnas laborants, balstoties uz ārsta pieprasījumu, palīdz konstatēt šīs izmaiņas, veicot asins, urīna, fēču, likvora (smadzeņu šķidruma), locītavu šķidruma un/ vai citu bioloģisko šķidrumu analīzes.

    Biomedicīnas laboranta ikdiena – dinamiska un mainīga

    Biomedicīnas laborants darba dienu sāk ar izmeklējamo materiālu reģistrēšanu un marķēšanu. Tas ir ļoti atbildīgs moments diagnostiskajā procesā, ko sauc par preanalītisko etapu. Analīžu identifikācijā ir jāievēro augsta uzmanība, un biomedicīnas laborants nedrīkst pieļaut ne vismazāko kļūdu, pretējā gadījumā viss tālākais darbs būs pilnībā veltīgs. Piemēram, izmeklējumu rezultāti var nokļūt pie cita pacienta vai ārsta, kā rezultātā var tikt apdraudēta pacienta veselība.

    Pēc preanalītiskā etapa seko analīžu veikšana un rezultātu iegūšana jeb analītiskais etaps. Tomēr, lai šis etaps noritētu kvalitatīvi, biomedicīnas laborants ik dienas seko līdzi aprīkojuma darba stāvoklim. Mūsdienu laboratorijas aprīkotas ar ļoti plašu iekārtu klāstu, kurām regulāri jāveic pārbaudes jeb kalibrācija, ko biomedicīnas laborants veic laboratorijas ārsta uzraudzībā. Nedrīkst akli paļauties uz aprīkojuma uzrādītajiem analīžu rezultātiem, tāpēc tikai tad, kad biomedicīnas laborants ir pārliecinājies, ka iekārta darbojas korekti, drīkst ķerties pie analītiskā darba izpildes.

    Biomedicīnas laborants ir pirmais, kurš redz pacientu bioloģisko materiālu analīžu rezultātus, un to izvērtēšana parasti notiek laboratorijas ārsta uzraudzībā. Ja laboratorijas ārsta nav klāt, biomedicīnas laborants ir kompetents patstāvīgi novērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties. Mēdz gadīties, ka analīžu rezultāti ir pat ļoti neatbilstoši normai, citiem vārdiem – pacienta veselība ir kritiski apdraudēta. Šādās situācijās biomedicīnas laborants ir tiesīgs uzņemties atbildību un ziņot pacienta ārstējošajam ārstam par kritiskiem rezultātiem, kas var ietekmēt pacienta dzīvību. Piemēram, ja pacientam ir kritiski zems cukura līmenis asinīs, tas var izraisīt komu. Var būt arī pretēja situācija, kad cukura līmenis ir ļoti augsts – arī šajā gadījumā pastāv risks, ka pacients var zaudēt samaņu. Tāpat pacienta dzīvībai bīstams ir elektrolītu disbalanss, kas var izraisīt sirds apstāšanos, kā arī dažādas koagulopātijas, kas var kalpot par iemeslu asiņošanai, tāpēc biomedicīnas laborants nedrīkst zaudēt ne mirkli un viņam ir steidzami jāpaziņo par to ārstam. Savukārt, ja analīžu rezultāti tikai nedaudz atšķiras no normas, biomedicīnas laborants noformē testēšanas protokolu, un rezultāti ierastajā kārtībā nonāk pie pasūtītāja.

    Protams, laboratorajā izmeklēšanā ir dažādas specializācijas, no kā atkarīgas arī nianses speciālista ikdienā. Piemēram, mikrobioloģijā biomedicīnas laborants veic arī materiāla uzsēšanu, un šis process atšķirībā no bioķīmiskajām un klīniskajām analīzēm nenotiek dažu stundu laikā. Analītiskais process var ilgt divas trīs dienas, dažreiz pat nedēļu, kas saistīts ar baktēriju atšķirīgo augšanas ātrumu.
    Jebkurš darbs laboratorijā prasa ļoti lielu pacietību un uzmanību. Biomedicīnas laborantam katrs analizējamais materiāls ir jāuztver tā, it kā tas piederētu kādam viņa tuvam cilvēkam, jo aiz katras analīzes stāv dzīvs cilvēks ar savām bēdām, problēmām, veselības traucējumiem.

    No vienas puses, iespējams, varētu šķist, ka laboranta profesija ir rutīnas darbs – katru dienu jāveic izmeklējamo materiālu reģistrēšana, marķēšana, iekārtu kalibrācija, analīze utt. Tomēr patiesībā neviena darba diena nelīdzinās iepriekšējai, jo ir dažādi klīniskie gadījumi un var būt arī akūtas situācijas. Biomedicīnas laborantam vienmēr „jātur roka uz pulsa”.

    Kam piemērota profesija biomedicīnas laborants?

    Biomedicīnas laborants ik dienu veic augsti atbildīgu darbu, līdz ar to viena no galvenajām īpašībām, ar ko jābūt apveltītam potenciālajam šīs jomas speciālistam, ir spēja uzņemties atbildību. Tāpat cilvēkam ir jābūt pacietīgam un neatlaidīgam. Jāņem vērā, ka profesija biomedicīnas laborants ietver arī ļoti daudz roku darba.

    Protams, lai potenciālais biomedicīnas laborants varētu veikt savu darbu kvalitatīvi un ar prieku un entuziasmu, ir jābūt interesei par medicīnu, dažādiem bioķīmiskajiem procesiem cilvēka organismā, kas ir dzīvības pamatā, tai skaitā jābūt gatavam strādāt ar bioloģiskajiem materiāliem. Svarīga ir interese arī par tehnoloģijām, informātiku, datu apstrādi, jo specialitāte biomedicīnas laborants ietver daudz darba ar dažādām datorprogrammām, kas apstrādā nosūtījumus, reģistrācijas, analīžu rezultātus utt. Visbeidzot – jāpiemīt vēlmei mācīties, jo zinātne un tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, tāpēc arī jebkuram veselības nozares pārstāvim ir pastāvīgi jāpilnveido savas zināšanas un prasmes.

    Ja esi gatavs dinamiskam un atbildīgam darbam un tevi saista profesija biomedicīnas laborants, droši piesakies studijām Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas vienīgā Latvijā piedāvā apgūt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Biomedicīnas laborants”! Studiju programma tiek īstenota par valsts budžeta līdzekļiem, tātad – pilnībā bez maksas. Studiju ilgums ir divi gadi, kurus sekmīgi pabeidzot, iegūsi diplomu, kas apliecinās pirmās profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanu, kā arī kvalifikāciju – Biomedicīnas laborants.

    Padziļinātāku zināšanu apguvei izmanto iespēju turpināt studijas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas veselības aprūpes studiju programmās vai Latvijas Universitātes Bioloģijas vai Ķīmijas fakultātēs, ko vienkārši varēsi apvienot arī ar darbu laboratorijā.

    Novēlam studēt ar prieku, neatlaidību un degsmi izzināšanas procesā!

    Lasīt vairāk
  • podologs
    13.04.2020
    ​Iepazīsti profesiju! #5 Ārstniecības persona - Podologs

    Podologs – tā nozīme pēdu veselības saglabāšanā

    Veselas pēdas ir veselības pamats. Kvalificētu ārstniecības personu iesaiste pēdu veselības saglabāšanā ir ļoti būtiska, jo pacientu pēdu veselības problēmas bieži ir saistītas ar citām saslimšanām vai traumām. Tieši tādēļ vairāki veselības aprūpes speciālisti – dermatologi, endokrinologi, ģimenes ārsti, asinsvadu ķirurgi, tehniskie ortopēdi, traumatologi – veido sadarbību ar tādu speciālistu kā podologs. Podoloģija laika gaitā ir attīstījusies kā patstāvīga medicīnas apakšnozare un Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, iegūt podologa izglītību iespējams medicīnas koledžā.

    Ko dara podologs?

    Podologs ir ārstniecības persona, kas veic pacientu podoloģisko aprūpi, kā arī izglīto cilvēkus par pareizu pēdu kopšanu. Podologs darba ikdienā veic virkni dažādu manipulāciju – jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi, nosaka pēdu stāvokļa bojājumu pakāpi, apskata un novērtē pacienta kāju, nagu un balsta kustību aparāta stāvokli un veic atbilstošas profilaktiskās vai ārstnieciskās procedūras, kas ietver pēdu ādas un/vai nagu apstrādi. Turklāt manipulāciju izpildē podologs izmanto speciālu aprīkojumu, sterilizētus medicīniskos instrumentus, lokāli lietojamus medikamentus un pēdu aprūpes līdzekļus, kā arī konsultē par ortopēdisko palīglīdzekļu un apavu izvēli un valkāšanu.

    Kā saprast, kad nepieciešams podologs?

    Ārstnieciskā pēdu aprūpe ir nepieciešama ikvienam, – gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem – ne tikai ārstnieciskos, bet arī profilaktiskos nolūkos, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu iespējamās pēdu veselības problēmas, tādas kā ieauguši nagi, papēžu plaisas, uzstaigājumi, tulznas, varžacis un citas izmaiņas pēdu ādā un nagos, kas izraisa jūtamu, ne vien fizisku, bet arī psiholoģiskudiskomfortu. Īpaši svarīgu nozīmi podologs ieņem paaugstināta riska grupas pacientu pēdu aprūpē, kā piemēram, pie cukura diabēta un vecāka gadagājuma cilvēkiem ar pašaprūpes problēmām.
    Vesela pēdu āda ir gluda, tajā nav plaisu, neveidojas uzstaigājumi. Ja parādās šīs un iepriekš minētās izmaiņas, podologs spēj novērtēt, vai problēmas radušās funkcionālu, ar deformācijām saistītu pēdu veselības problēmu dēļ, vai tie vienkārši ir nepiemēroti apavi un pašaprūpes problēmas, kas veicinājuši pēdu problēmas. Vizītes laikā podologs ievāc anamnēzi, novērtē pacienta vispārējo veselības stāvokli un uzstāda podoloģiskās aprūpes diagnozi. Piemēram, izplatītākās problēmas, kuru dēļ tiek apmeklēts podologs, ir dažādi uzstaigājumi, ko sekmējusi pēdas deformācija – plakanā pēda. Arī apavi ar augstiem papēžiem bieži vien ir cēlonis pēdu ādas izmaiņām. Šādos gadījumos podologs var palīdzēt atslogot pacienta pēdas, rekomendējot speciālas rūpnieciskās ortozes, silikona pēdiņas vai citus ortopēdiskos risinājumus.

    Savukārt, ja podologs konstatē, ka pacienta pēdu problēmas ir kādas citas organisma saslimšanas, piemēram, psoriāzes, sēnīšu infekcijas, cukura diabēta vai asinsvadu saslimšanu izraisītas, viņa kompetencē ir ieteikt vērsties pie ģimenes ārsta vai atbilstoša speciālista, kas palīdzēs risināt radušos veselības traucējumus, tādējādi saglabājot vai uzlabojot arī pēdu veselību.

    Ar kādām pēdu veselības problēmām pacienti visbiežāk nonāk podologa redzeslokā?

    • Podologa redzeslokā nonāk, kā sievietes, tā vīrieši, kas saskārušies ar ieaugušu nagu problēmu vai sēnīšu infekcijām gan nagos, gan pēdu ādā, kā arī varžacīm. Turklāt situāciju bieži vien pasliktina pašārstēšanās;
    • Bērni, – kad vecāki jau laikus vēlas iemācīt savas atvases adekvāti rūpēties par savām pēdām un apgriezt kāju nagus,veidojot pareizu nagu formu. Tāpat podologs tiek apmeklēts, jo bērniem ļoti bieži sastopami tādi vīrusa veidojumi kā kārpas, kas saistīts ar mūsdienu urbāno vidi un dažādajām fiziskajām aktivitātēm, piemēram, dejošanu, baseinu apmeklējumiem, aktivitātēm basām kājām bērnudārziņos vai citās sabiedriskās vietās;
    • Pusaudža vecumā mainās hormonālā sistēma, tāpēc bieži parādās svīšana un ar to saistītas problēmas uz ādas, tai skaitā uz pēdām. Piemēram, izplatīta parādība pusaudžu vidū ir ieauguši nagi, ko veicinājusi vai nu nepareiza pēdu aprūpe (pārāk dziļi izgriežot nagu stūrīšus) vai nepietiekama higiēna, kā arī bieži valkātie sporta apavi, kuros kājas pastiprināti svīst, veicinot infekcijas veidošanos pēdu ādā un nagos;
    • Podologs ir pieprasīts speciālists arī jauniešu (20-25 gadi) un aktīvu cilvēku vidū, kas nereti sūdzas par posttraumatiskām nagu problēmām, kā arī patoloģiskiem uzstaigājumiem un tulznām, kas radušās kādu konkrētu aktivitāšu rezultātā. Jauniem cilvēkiem bieži novērotas arī sāpes pēdu locītavās, ko var veicināt funkcionālas izmaiņas pēdās, piemēram, saišu vājums, arī plakanā pēda. Nav retums arī ieauguši nagi un dažādi iekaisuma procesi, ko veicina nagu malu pastāvīga atspiešanās pret apaviem;
    • Jaunas sievietes pie podologa visbiežāk nonāk apavu izraisītu pēdu problēmu dēļ, īpaši vasarā, kad tiek valkāti apavi bez aizmugurējās kapes vai tā saucamās klikatas, iešļūcenes un sandales, kas veicina uzstaigājumu veidošanos un citas pēdu problēmas;
    • Podologs ļoti bieži strādā ar cilvēkiem gados, kam ir kādas hroniskas saslimšanas, piemēram, poliartrīts, cukura diabēts un citas autoimūnas vai hormonāla rakstura saslimšanas, kas ietekmē arī pēdu ādas stāvokli – tā kļūst sausa, plaisā un ir paaugstināts čūlu risks. Vislielākais pēdu problēmu risks ir diabēta pacientiem, kam nereti veidojas dažādi jušanas traucējumi jeb neiropātijas, kā arī mikro vai makroangiopātijas (asinsvadu sistēmas slimības). Šādiem pacientiem ir ļoti augsts risks, ka viņiem tik raksturīgajās sausās pēdu ādas plaisās, uzstaigājumos un tulznās var attīstīties infekcija un veidoties nedzīstošas čūlas. Tāpēc diabēta pacientiem jo īpaši ir svarīga laicīga profilakse pie podologa, kas var šīs problēmas novērst. Jāpiebilst, ka podoloģija Latvijā ir attīstījusies vienlaikus ar diabēta pacientu aprūpi – pirmie podologi-diabēta aprūpes māsas, sāka rūpēties par diabēta pacientiem jau vairāk nekā 25 gadus atpakaļ. Tāpēc var droši teikt, ka tieši pateicoties diabēta aprūpes jomai Latvijā ienāca arī podoloģija.

    Tātad, pēdu veselības problēmas ir ļoti izplatītas visās vecuma grupās, tāpēc par tām jāsāk rūpēties jau no bērna vecuma. Un podologs ir tas, kurš var palīdzēt izvairīties no nopietnām pēdu saslimšanām, kas ietekmē dzīves kvalitāti.

    Kam piemērota profesija podologs?

    Sabiedrībā ir plaši izplatīts mīts, ka podologs gluži kā manikīra/ pedikīra speciālists, ir tikai un vienīgi sievietēm piemērota profesija, taču tā nebūt nav. Pirmkārt, atšķirībā no manikīra un pedikīra speciālista, kas nodarbojas tikai ar veselu pēdu kopšanu un estētiskā izskata uzlabošanu, podologs ir ārstniecības persona, kas nodrošina problemātiskas, traumētas vai slimības skartas pēdu ādas un nagu aprūpi. Un ārstniecības personu vidū vīrieši nav nekas neparasts.

    Otrkārt, podologs Eiropā ir ļoti populāra profesija vīriešu vidū, īpaši Vācijā un Spānijā. Arī Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas ir vienīgā koledža Latvijā un Baltijā, kas sagatavo speciālistus podoloģijā, studentiem piedaloties ERASMUS programmās, bieži novērots, ka viņu prakses vadītāji ir vīrieši. Un tas ir pareizi, jo gan nagu korekcija (ortoniksija), gan pēdu aprūpe prasa lielu nosvērtību un arī spēcīgas rokas, jo nereti pacienti ir cilvēki gados vai ar ierobežotām kustībām, kam nepieciešama arī fiziska palīdzība vizītes laikā. Turklāt podoloģija ir tehnoloģiska nozare.

    Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam podologam?

    Viennozīmīgi, podologs ir cilvēks ar labām komunikācijas prasmēm, kurš ir spējīgs izveidot labu kontaktu ar dažādiem cilvēkiem. Tāpat ir jābūt mērķim studēt un darboties medicīnā. Jāņem vērā, ka medicīna nekad nestāv uz vietas – pastāvīgi mainās pieejas pacientu aprūpē, un, tiklīdz parādās jauna pieeja kādas veselības problēmas ārstēšanā, tā tas skar arī podoloģijas jomu. Tātad, podologs ir speciālists, kuram jāorientējas dažādos medicīnas virzienos (traumatoloģijā, ortopēdijā, endokrinoloģijā utt.), lai nodrošinātu efektīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu pacientu aprūpi.
    Ja tavs mērķis ir studēt medicīnu, ja esi komunikabls un tevi aizrauj tehnoloģijas, kā arī nākotnē vēlies izvairīties no „rutīnas darba”, iespējams, profesija podologs varētu būt tev saistoša.

    Latvijā jau 12 gadus ir iespēja saņemt kvalitatīvu pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un iegūt kvalifikāciju - Podologs, studējot Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas divgadīgajā studiju programmā “Podoloģija”, kurā pieejamas pilna laika gan dienas, gan vakara grupas. Tāpat kā pati profesija podologs, arī studiju programma „Podoloģija” ir ļoti daudzpusīga – līdztekus medicīnas pamata studiju kursiem tajā ietverti profesionālie studiju kursi ārstnieciskajā pēdas aprūpē, praktiskajās darba iemaņās podoloģijā, diabētiskās pēdas aprūpē, nagu korekcijas metodēs un ortoniksijā, ko nodrošina nozarē pieredzējuši profesionāļi, kuri līdztekus profesionālajam darbam veic pētījumus, attīsta un ievieš jaunas, inovatīvas metodes un tehnoloģijas. Tas jaunajiem podologiem sniedz iespēju izmantot vislabākos risinājumus un pieejas, lai palīdzētu pacientiem uzlabot dzīves kvalitāti.

    Studiju programmas „Podoloģija” (kvalifikācijas Podologs) absolventi konsultē pacientus un veic ārstniecisko pēdu aprūpi tehniskās ortopēdijas centros, dermatoloģijas klīnikās, diabēta pacientu aprūpes centros un citās veselības aprūpes iestādēs, kā arī savās podologu praksēs ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārvalstīs, piemēram, Kiprā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā un daudzās citās pasaules vietās.

    Lasīt vairāk
  • Radiologa asistents
    07.04.2020
    Iepazīsti profesiju! #4 Radiologa asistents

    Radioloģija – medicīnas acis

    Apmeklējot savu ģimenes ārstu, mēs nereti tiekam nosūtīti uz dažnedažādiem izmeklējumiem, jo, kā zināms, ārsts, vienkārši redzot pacientu un uzklausot viņa sūdzības, sākotnēji tikai aptuveni var novērtēt viņa veselības stāvokli, bet nevar nosaukt precīzu diagnozi. Gūstot traumu, ciešot no klepus vai iesnām, vai atnākot pie ārsta ar kādām citām sūdzībām, pacientiem bieži vien tiek nozīmēts rentgens, ultrasonogrāfija vai citi izmeklējumi, bez kuriem nav iedomājama neviena poliklīnika, veselības centrs un slimnīca. Milzīgu nozīmi pacienta veselības stāvokļa novērtēšanā ieņem tāds speciālists kā radiologa asistents – ārstniecības persona, kura, prasmīgi pielietojot tehnoloģijas, veic radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus, lai palīdzētu ārstam noteikt pacienta sūdzību cēloni un piemeklēt atbilstošu terapiju.

    Tieši pateicoties tādam speciālistam kā radiologa asistents, radioloģija tiek dēvēta par medicīnas „acīm”, jo ikviens radiologa asistents ir kvalitatīva radioloģijas attēla meistars. Veicot izmeklējumus un iegūstot detalizētu augstas kvalitātes attēlu, radiologa asistents palīdz ārstam ieskatīties cilvēkam iekšā un labāk novērtēt viņa veselības stāvokli, lai mainītu vai izvēlētos atbilstošu ārstēšanas taktiku, veicinot pacienta atveseļošanos.


    Kas ir radioloģija?

    Radioloģija ir daudzpusīga medicīniskās diagnostikas nozare, kurā tiek pielietotas vizualizāciju veidošanas tehnoloģijas, izmantojot dažāda veida fizikālos parametrus, tādus kā jonizējošo starojumu, elektromagnētisko lauku, ultraskaņu un daudzus citus, lai varētu apskatīt pacienta organisma iekšējo vidi un noteikt, vai nav izveidojusies kāda patoloģija. 

    Tā kā radioloģijā vairumā diagnostikas metožu tiek pielietots jonizējošais jeb rentgenstarojums, piemēram, rentgena izmeklējumos, mamogrāfijā, datortomogrāfijā un citās, speciālisti ļoti nopietni izturas pret šādu izmeklējumu pamatotību. Radioloģijā ir ļoti būtiski nodrošināt, lai ieguvums no izmeklējuma pārsniegtu starojuma kaitīgumu. Tāpēc, lai cilvēks nesaņemtu lieku starojumu, radiologa asistents veic radioloģiskos izmeklējumus, stingri ievērojot aizsardzības no radiācijas principus un starojuma devu optimizāciju.

    Vienlaikus jāpiebilst arī, ka no radioloģiskajiem izmeklējumiem nav jābaidās – radiācija jau ir mums visapkārt. Arī atrodoties dabā, pie akmeņiem, saules gaismā, pastāv radiācijas dabiskais fons. Un tieši tādēļ, ka mēs uzņemam noteiktu radiācijas devu, vienkārši dzīvojot savu dzīvi, medicīniskai radiācijai ir jābūt stingri pamatotai. Protams, nereti ir arī tādas situācijas, kad pacientam nepietiek tikai ar vienu radioloģisko izmeklējumu un ir papildus nepieciešami vēl citi izmeklējumi, lai iegūtu plašāku informāciju par pacienta veselību. Jāsaprot, ka nav vienas zelta metodes, ar kuras palīdzību var noskaidrot itin visu par cilvēka veselības stāvokli, tāpēc arī bieži vien tiek veikti vairāki izmeklējumi, lai pacientam kādu patoloģiju gadījumā sniegtu savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.

    Joma, kas nemitīgi attīstās

    Kā zināms, mūsdienās tehnoloģijas nepārtraukti pilnveidojas. Ja sākotnēji bija pieejama tikai konvencionālā rentgenogrāfija, tad mūsdienās tā attīstījusies līdz digitālai rentgenogrāfijai. Piemēram, magnētiskajā rezonansē arvien vairāk pielieto tehnoloģijas, kas ļauj veikt izmeklējumu ar trīs, nevis 1,5 teslu, magnētiskā lauka stiprumu, kas ļauj iegūt augstākas izšķirtspējas attēlus ātrāk. Arī datortomogrāfijā – ja sākotnēji radiologa asistents-radiogrāfers strādāja ar sešu slāņu datortomogrāfu, tad šodien ir pieejami jau 124 slāņu tomogrāfi, kuriem pateicoties, radiologa asistents-radiogrāfers var veikt krietni precīzākus un kvalitatīvākus izmeklējumus.

    Radiologa asistents strādā arī nukleārā medicīnā un veic tādus izmeklējumus kā scintigrāfija, kas ļauj noteikt kāda orgāna vai orgānu sistēmas darbību, ievadot vēnā radioaktīvu preparātu. Viena no jaunākajām tehnoloģijām radioloģijas jomā, kas pasaulē zināma jau vairāk nekā 10 gadus, bet Latvijā tika ieviesta pirms četriem gadiem, ir pozitronu emisijas tomogrāfija (PET). Tas ir nukleārās medicīnas izmeklējums, kas domāts pārsvarā onkoloģiskajiem pacientiem, un kuru veic radiologa asistents-radiogrāfers, pacientam vēnā ielaižot radioaktīvos preparātus jeb nukleīdus. Tie īsā laikā izplatās pa pacienta organismu un ļauj tomogrāfam, pilnībā noskenējot cilvēku, saskatīt tā saucamos „karstos punktus”, piemēram, kur atrodas primārais audzējs, kur vērojama metastāžu izplatība utt. Izmeklējuma gaitā pacients nekādas izmaiņas pašsajūtā nenovēro, un ievadītās radioaktīvās vielas sabrūk organismā parasti vienas dienas laikā. Precīzs nukleīdu sabrukšanas jeb radioaktivitātes samazināšanās laiks ir atkarīgs no radiofarmaceitiskā preparāta (tiek ievadīts pacientam vēnā pirms nukleārās medicīnas izmeklējuma) pussabrukšanas perioda.

    Cik liela nozīme radioloģijā ir speciālistam radiologa asistents?

    Radiologa asistents ir veselības aprūpes speciālists ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas strādā gan ar pacientiem, gan komandā ar citiem mediķiem, gan ar tehnoloģijām. Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko īsteno radiologa asistents, ir attēldiagnostikas tehnoloģiju pielietošana atbilstoši izmeklējumu protokoliem, lai iegūtu vislabāko attēlu atbilstoši pacientu veselības stāvoklim. Radiologa asistents ir apmācīts arī procedūru tehnikā un veic izmeklējumus arī ar kontrastvielu ievadīšanu, kas nepieciešama, lai labāk vizualizētu organisma anatomiskās struktūras un patoloģijas.

    Tāpat nozīmīga darba sastāvdaļa, ko ik dienas veic radiologa asistents, ir izglītot pacientus atbilstoši katram individuālam izmeklējumam – vai tas būtu galvas, kuņģa-zarnu trakta izmeklējums vai sirds diagnostika, kur radiologa asistents papildus seko līdzi arī tam, lai izmeklējuma laikā pacientam pulss būtu noteiktās robežās. Diagnostikas ietvaros radiologa asistents vispirms ievāc pacienta anamnēzi, iztaujā par simptomiem un to novērošanas ilgumu. Pirms izmeklējuma radiologa asistents vienmēr rūpīgi izskaidro pacientam, kā jāuzvedas, piemēram, kurā momentā ir jāaiztur elpa, kad drīkst vai nedrīkst kustēties. Svarīgi, lai starp speciālistu un pacientu izveidotos labs kontakts. Pacientam pareizi jāsaprot, kas viņam jādara, lai radiologa asistents varētu nodrošināt efektīvu izmeklējumu un iegūt augstas kvalitātes attēlu vai attēlu sēriju, ko pēc tam ārsts-radiologs izvērtē, sagatavojot precīzu slēdzienu. Būtībā radiologa asistents ir atbildīgs par visu līdz tam brīdim, kad ierodas ārsts un skatās iegūtos attēlus, lai noteiktu, vai un kāda cilvēkam ir problēma.

    Svarīgi piebilst, ka analizēt izmeklējumu rezultātus un noteikt precīzu diagnozi ir tikai un vienīgi ārsta-radiologa kompetencē, un radiologa asistents nav tiesīgs izpaust pacientam attēlos redzamo. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešama steidzama rīcība, radiologa asistents ir sagatavots nodrošināt neatliekamās palīdzības sniegšanu.

    Radiologa asistents – pieprasīta specialitāte, kurā darbs būs vienmēr

    Lai arī pirmajā brīdī radiologa asistents daudziem asociējas ar rentgena izmeklējumiem, tomēr šī speciālista kompetencē ir ļoti plašs diagnostikas metožu loks. Ņemot vērā to, ka medicīna un tehnoloģijas nemitīgi attīstās, un parādās jauni atklājumi, ir nepieciešami arvien jauni speciālisti, kas spēs nodrošināt cilvēkiem visus nepieciešamos medicīniskos izmeklējumus maksimāli operatīvi un efektīvi. Radiologa asistents ir profesionālis, kuram darbs būs vienmēr, jo, tiklīdz apstāsies diagnostika, ārstiem nebūs iespējas noteikt diagnozi un piemērot cilvēkiem atbilstošu ārstēšanu.

    3 galvenās īpašības, ar ko ir apveltīts radiologa asistents


    1. Cilvēkam, kuru saista profesija radiologa asistents, ir jābūt patiesai vēlmei strādāt medicīnā, kas sevī ietver arī regulāru darbu un komunikāciju ar cilvēkiem. Ļoti būtiskas īpašības, ar ko jābūt apveltītam jebkuram medicīnas jomas speciālistam, tai skaitā radiologa asistentam, ir empātija un iejūtība. Tāpat svarīga ir spēja strādāt komandā, jo radiologa asistents ikdienā cieši sadarbojas ne tikai ar pacientiem, bet arī citiem speciālistiem (ārstiem, medmāsām, ārstu un medmāsu palīgiem, citiem radiologa asistentiem un radiogrāferiem);
    2. Radiologa asistents ir cilvēks, kuru interesē darbs ar tehnoloģijām. Viņam ir jābūt apveltītam ar spēju analītiski domāt un strādāt ar augstu precizitāti, lai, pielietojot attēldiagnostikas tehnoloģijas, iegūtu augstas kvalitātes attēlus. Radiologa asistents ir spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus, tai skaitā arī paaugstināta stresa situācijās;
    3. Cilvēkam, kas vēlas apgūt profesiju radiologa asistents, ir jābūt gatavam nepārtraukti izglītoties, jo medicīnā viss mainās nepārtraukti, un speciālistam ir jāiet līdzi laikam, lai sniegtu mūsdienīgus veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošinātu vēl efektīvākus un kvalitatīvākus izmeklējumus.
    Ja saproti, ka darbs profesijā radiologa asistents ir tavs aicinājums, piesakies studijām pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Radiologa asistents” (kvalifikācija – Radiologa asistents) Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas ir vienīgā koledža Latvijā, kurā tiek sagatavoti speciālisti šajā jomā! Studiju ilgums ir trīs gadi, un mācību process studiju programmā „Radiologa asistents” tiek nodrošināts pilnībā par valsts budžeta līdzekļiem. Veiksmīgi apgūstot specialitātei radiologa asistents nepieciešamās zināšanas un iemaņas, saņemsi diplomu par pirmās profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanu, kā arī kvalifikāciju - Radiologa asistents, kas tev pavērs plašas iespējas darba tirgū un kalpos kā būtisks ieguldījums tavas personības pašizaugsmē!
    Ja ir vēlēšanās apgūt padziļinātākas zināšanas un specializēties ne tikai diagnostiskās radioloģijas metodēs, bet arī radionuklīdajā diagnostikā un staru terapijā, koledžas absolventiem, iegūstot kvalifikāciju Radiologa asistents, ir iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, iegūstot profesionālo bakalaura grādu radiogrāfijā 7. semestrī.
    Lasīt vairāk

Studējošajiem studiju laikā ir iespēja līdzdarboties Studējošo pašpārvaldē, organizējot dažādas aktivitātes un pārstāvot studējošo intereses koledžas koleģiālajās institūcijās un darba grupās.

Uzzini vairāk

FACEBOOK SEKOTĀJI